Informātika – zinātnes nozare, kas pēta informātikas procesus.
Informācija ir ziņas par pasauli. Šīs ziņas cilvēks var uztvert, uzkrāt, apstrādāt un izplatīt. Apkārtējās pasaules tēls cilvēka apziņā veidojas pēc informācijas uztveršanas ar maņu orgāniem: dzirdi, redzi, ožu, tausti, garšu. Cilvēks kā bioloģiska un sociāla būtne var eksistēt, tikai apstrādājot informāciju par apkārtējo pasauli, pieņemot lēmumus un attiecīgi rīkojoties.
Informācijas apstrāde notiek katrā cilvēka darbības jomā. Tā, piemēram, lai pārietu ielu, jāpārliecinās, vai netuvojas mašīnas. Ļoti intensīva informācijas apguve notiek skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs. Lai gūtu panākumus saimnieciskajā darbībā, jāapstrādā ziņas par pieprasījumu un piedāvājumu preču tirgū, jāiegūst informācija par izejvielu un enerģijas cenām u.tml. Vēl sarežģītāka ir informācijas savākšana un apstrādāšana valsts mērogā. Pieņemot valdības lēmumus, tās rīcībā jābūt iespējami pilnīgai un patiesai informācijai par stāvokli rūpniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā un finansu sistēmā.
Informācija vienmēr ir saistīta ar informācijas nesēju – materiālu objektu vai vidi. Ļoti tālā senatnē kā informācijas nesējs cilvēkam bija atmiņa un skaņa. Vēlāk cilvēki iemācījās fiksēt informāciju zīmējumu veidā uz alu sienām vai klintīm. Attīstoties rakstībai, kā informācijas nesēju sāka izmantot māla plāksnītes, papirusus, koka dēlīšus. Pēc grāmatu iespiešanas izgudrošanas ļoti plaši informāciju sāka tiražēt uz papīra grāmatu, žurnālu un laikrakstu formā. 19. gadsimtā tika izgudrota attēla fiksācija kinofilmās. Skaņu viļņu izmantošana informācijas pārraidei ar tehniskām ierīcēm cilvēkiem deva iespēju izmantot radio, telefonu, telegrāfu. Attēla pārraidīšanas iespēja ar radioviļņiem radīja televīziju. Magnetafonos vai videomagnetafonos skaņa un attēls tiek ierakstīti magnētiskajās lentās. Datortehnikas attīstība ir radījusi jaunus informācijas pieraksta un pārraides paņēmienus. Šeit jāpiemin pusvadītāja materiālus, magnētiskos un optiskos diskus, kosmiskos sakarus.…
