Zaļo un Zemnieku savienības programmas analīze

Zaļo un Zemnieku savienību veido atsevišķas divas partijas:
Centriskā partija
Latvijas Zemnieku Savienība
Partija ir viena no vecākajām Latvijā, pirmā dibināšanas sapulce notika 1917. gada 12. maijā Valkā. Tajā laikā organizācija uzsver izglītības lomu, lauku jaunatnes intereses un to apzināšanu, laukstrādnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošanu. Neraugoties uz savu nosaukumu, LZS nekad nav bijusi vienas šķiras partija vai kādas profesijas arodbiedrība.
Zemnieku Savienības politiķi K. Ulmanis un Z. Meierovics bija Ministru prezidenti arī divās Satversmes sapulces laika valdībās - no 1920. līdz 1922. gadam, ko tautsaimnieks Arnolds Aizsilnieks uzskata par veiksmīgāko visā neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā: "Šajos pāris gados ne tikai atdzīvināta Latvijas saimniecība, bet arī likti pamati tās tālākajai attīstībai, stabilizējot naudas sistēmu, uzsākot grandiozo agrāro reformu, izstrādājot jaunas nodokļu sistēmas, ievedot valsts budžetu, atjaunojot kara laikā sapostīto satiksmi, liekot pamatus jaunai rūpniecībai visās vietās, uzņemot dzīvus sakarus ar starptautisko tirgu, nodibinot valsts bankas, atjaunojot privāto kredītiestāžu darbību u.t.t.”
Ir pamats sacīt, ka arī visa turpmākā Latvijas saimnieciskā politika no līdz 1934. gadam un arī vēlāk līdz pat Padomju okupācijai veidojās LZS iespaidā. LZS bija galvenā valdību veidotāja. No sešpadsmit parlamentārās iekārtas gadiem gandrīz trīspadsmit gadus valdības stūri savās rokās turēja LZS. Sadumstralotās Saeimas rezultātā, kas radīja nesaskaņas starp partijām un neradīja iespēju sadarbībai, noveda līdz 1934. gada 15. maija apvērsumam, kura rezultātā K. Ulmanis Latvijā iedibināja autoritāro režīmu. Līdz ar to beidza pastāvēt jebkādas politiskās partijas, kas arī pārtrauca apvienības darbību. …