Zemes garozā pēc izplatības zelts ieņem tikai 75. vietu, bet cilvēce šo metālu pazīst jau 700 gadu... Zemes lodes kontinentos šis elements ir izkliedēts visai nevienmērīgi un sastopams galveno kārt kā tīrradnis sīku graudiņu veidā kvarca smiltīs vai citos kvarca iežos, no kuriem to atdala, izklājot ar ūdeni. Vislielākie zelta tīrradņu kristāli bija atrasti Austrālijā, to masa ir no 88,8kg līdz 111,6kg.
Retāk sastopami zelta minerāļi, piemēram, silvanīts, kalaverīts u.c. piemaisījuma veidā zelts sastopams: Pb, Cu un Fe sulfīdu rudā
Īpašības?
Zelts ir smags, mīksts un plastisks metāls ar spoži dzeltenu mirdzumu, ļoti labi vada elektrību un siltumu. Zelts ir ķīmiski inerts metāls. Tas nezaudē savu spīdumu pat visai agresīvā vidē, tāpēc ir iecienītākais cēlmetāls. Tomēr sasmalcināta zelta reaģēt spēja paaugstinātā temperatūrā pieaug.
Kur izmanto?
Tīru zeltu lieto galvaniskajos pārklājumos, stikla, porcelāna un citu izstrādājumu apzeltīšanai, taču vis biežāk izmanto zeltu saturošos sakausējumos medaļas, monētās, zobu protēzēs, speciālās detaļas radiotehnikā, elektronikā.…
