Zemes garozas biezums ir no 5 (zem okeāniem) līdz 70 km (kontinentos, kalnu grēdās). Tās vidējais biezums ir apmēram 35 km. Garoza ir plānākais Zemes slānis, kurā ietilpst tikai 1% Zemes masas. Zemes garozas pārvērtības notiek ilgstošā laika periodā.
Garozu veido trīs joslas:
augšējā josla, kas sastāv no nogulumiežiem (māli, dolomīti, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, u.c.) un ir līdz 5 km bieza;
granīta josla, kuras biezums zem kontinentiem ir ap 10 km, bet kalnu rajonos — līdz pat 85 km; zem okeāniem tā ir plāna;
bazaltu josla, kas sastāv galvenokārt no alumīnija, dzelzs, kalcija, silīcija un magnija savienojumiem.
Zemes garoza veido atsevišķus apgabalus, kas pārvietojas un kurus sauc par tektoniskajām plātnēm. Plātņu sadursmes vietās ir kalnu joslas, vulkānu un zemestrīču aktivitātes apgabali.
Mantija ir biezs un ciets slānis līdz 2900 km dziļumam, tajā ir augsta temperatūra (līdz 2900 °C), liels spiediens (miljoniem atmosfēru) un liels blīvums.
Kodola rādiuss ir apmēram 3500 km. Tas sastāda 1/3 no Zemes masas un tiek iedalīts iekšējā un ārējā kodolā. Kodola ķīmiskajā sastāvā pārsvarā ir dzelzs un niķelis. Iekšējā kodola temperatūra varētu būt ap 4300 °C, bet tas nav izkusis ļoti lielā spiediena dēļ. Ārējo kodolu veido šķidra masa. Abos kodolos ietilpst apmēram 30% no Zemes masas.
…
