Devons – zivju laikmets
Devona sistēmu iedalījuši angļu ģeologi Mērčisons un Sedžviks, nosaukums pēc Devonšīras grāfistes Anglijā. Devona īpatnības:
terigēno (smilšaino) iežu liels īpatsvars ziemeļu puslodes kontinentos (t.s. Old Red Sandstone fācijas smilšakmeņi – senie sarkanie smilšakmeņi);
devona slāņkopa ir ļoti bagāta ar fosīlijām;
mugurkaulnieku "evolūcijas sprādziens" – sastopamas visas zivju un bezžokļeņu klases, tās sasniedz maksimālo daudzveidību; perioda beigās radušies četrkāji (tetrapodi);
radušies pirmie īstie meži, iespējams, arī īstas upes, sākās bezmugurkaulnieku sauszemes kolonizācija.
Sakarā ar Baltijas un Laurentijas sadursmi un Eiramerikas izveidošanos šajos kontinentos vērojama regresija, perioda sākumā – erozija, pārtraukums; vēlajā devonā – transgresija; augstie Kaledonīdi (Skandināvijā, Skotijā, Grenlandē) – terigēno daļiņu avots (Old Red Sandstone continent).
Klimats – tropisks, vietām dažkārt arīds. Transgresijas laikā plaši izplatīti rifi.
Gondvanā – rifi Austrālijā; dienvidpols – Dienvidamerikā (Paranas baseinā ir švīkāti oļi, kurus atnesuši peldošie ledi).
2. Devona floras
Agrajā devonā uz Zemes mitušas ne tikai primitīvās rīnijas, bet jau augstāk attīstīti augi – staipekņveidīgie, kuriem ir lapas, kopš devona beigām – īstas saknes, vairošanās orgāni – sporangiji ne tikai vasu galos, bet arī gar stublājiem. Bieži vien šo augu atliekas saglabājas kā fitoleimas – plānas pārogļoto augu plēvītes. Pateicoties celoluzes inertumam, augu mīkstās daļas dažkārt saglabājas labāk nekā cietie dzīvnieku skeleti.
Devona beigās parādās paparžveidīgie ar raksturīgām dalītām lapām, augi sasniedz ievērojamu lielumu; radusies koksne kā dažādu vadaudu un mehānisko audu komplekss. Pirmo reizi Zemes vēsturē sauszemi sāka klāt meži. Primitīvās rīnijas ātri izmira, dodot vietu staipekņiem, kosām un papardēm, kas eksistē vēl mūsdienās. Visi šie augi vairojas ar sporām un tiem apaugļošanas nodrošināšanai vajadzīgs ūdens. Paparžveidīgie un no tiem radušies pirmkailsēkļi (līdzīgi paparžveidīgiem, bet vairojas ar sēklām) kļuva no ūdens neatkarīgi, kas palīdzēja tiem iekarot arī sausākus biotopus un radīt milzīgu daudzumu jaunu ekoloģisko nišu dzīvniekiem.…
