Zenta Mauriņa

Zenta Mauriņa literatūrzinātniece, kultūrfilozofe, rakstniece, iecienīta lektore, viena no spožākajām un traģiskākajām personībām Latvijas kultūrvēsturē.
Rakstniece, esejiste, filozofijas zinātņu doktore Zenta Mauriņa (prec. Raudive) dzimusi 1897.gada 15.decembrī Lejasciemā. Tēvs - ārsts, māte - pianiste. Zenta Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu, jo māte bija vāciete.. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. Piecu gadu vecumā notiek briesmīga nelaime, pēc bērnu triekas zaudē, spēju staigāt. Fiziskā nelaime lika apdāvinātajai meitenei pievērsties tikai garīgai dzīvei. Zenta Mauriņa ir uz mūžu piekalta pie invalīdu ratiņiem, kas nekļūst par šķērsli ar asu prātu un apbrīnojamu enerģiju apveltītajai sievietei gūt izcilus panākumus, augstas atzinības apliecinājumus no vairāku Eiropas valstu valdībām un kļūt par vienu no retajām latviešu sievietēm ­ rakstniecēm, kuras vārds ierakstīts un darbi ierindoti pasaules literatūrā. …