Latvijā sastopamas 63 sugas. Zīdītāji ir siltasiņu dzīvnieki, viņiem ir intensīva vielmaiņa, kas nodrošina patstāvīgu ķermeņa temperatūru. Termoregulācijā liela nozīme ir apmatojumam , aukstumā tas organismu pasargā no atdzišanas un karstumā no pārkaršanas . Vairākiem zīdītājiem ir matu pārveidnes , kas pasargā no uzbrucējiem un ūsas, kas uztver kairinājumus. Zīdītāju ādā ir sviedru un tauku dziedzeri ,kuri arī veic termoregulācijas funkciju. Zīdītāju nagi , kas atrodas pirkstu galos nodrošina ļoti dažādas funkcijas - barības iegūšanu , aizsardzību, pārvietošanos, alu rakšanu. Visi zīdītāji ir šķirtdzimuma dzīvnieki ar iekšēju apaugļošanos, bet dīgļa attīstība notiek atšķirīgi, tāpēc zīdītājus iedala – oldējēji , palcentāļi un bezplacentāļi. Zīdītāju skeletu raksturo apakšžokļa vienkāršā uzbūve, divi pakauša locītavas pauguri, sinapsīdu tipa vaigu loks, noteikts skaits kakla skriemeļu, skriemeļu skaita nelielas svārstības citos mugurkaula nodalījumos, apakšstilba - pēdas un apakšdelma - plaukstas pamata locītava. Šiem dzīvniekiem ir liela ekonomiska nozīme: medību dzīvnieki, cilvēka un dzīvnieka slimību rezervuāri, kā arī viņi var būt kā lauksaimniecības kaitēkļi.
Airkāji
Šīs sugas pārstāvji pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas. Starp airkājiem ir visas pārejas no brīvi dzīvojošām formām līdz tipiskiem parazītiem. Daži no brīvi dzīvojošajiem airkājiem ir sastopami atklātajos ūdeņos, viņi ir sīki , slaidi, parasti no 0.5-2mm gari. Jūrā dzīvojošajiem airkājiem ķermenim raksturīgas pludlīniju formas , kas ļoti labi piemērotas peldēšanai, ķermeņi ir gludi un vārpstveidīgi .To kājas ir pārveidojušās par īsiem plakaniem un platiem airiem. Kāju pirksti ir savienoti ar ādu. Tie ir zīdītāji ,kuri ar plaušām elpo atmosfēras gaisu, atpūsties un mazuļus dzemdēt iznāk krastā. …
