No rezerves barības vielām šajās šūnās atrodas ciete, tauki un arī olbaltumvielas aleirona graudu veidā. Sēkla sastāv no dīgļa jeb embrija, sēklapvalka, jeb sēklas segas un barības audiem. Sēklas dīglim izšķir dīgļsakni, dīgļstumbru, dīgļpumpuru un dīgļlapas. Dīgļsakne ir dīgļa daļa, kas ,sākoties augšanai, pārplēš sēklapvalku un nostiprinās augsnē. Dīgļstumbram izšķir 2 daļas- hipokotilu un epikotilu.Dīgļstumbra daļu starp dīgļsakni un dīgļlapām apzīmē par hipokotilu, bet to daļu, kas atrodas starp dīgļlapām un pirmajām īstajām lapām, -par epikotilu. Dīgļpumpurs ir vasas aizmetnis, no kura vēlāk izaug vasa. Dīgļlapas dažādiem augiem ir atšķirīgas .Viendīgļlapjiem parasti izveidojas tikai viena dīgļlapa, bet divdīgļlapjiem-divas dīgļlapas. Taču ir zināmi gadījumi, kad viendīgļlapjiem veidojas 2 dīgļlapas vai arī divdīgļlapjiem- viena dīgļlapa. Gundegu, ūdensrožu, bārbeļu un citu dzimtu augiem viena dīgļlapa izveidojas, dīgļlapām saaugot. Dažiem divdīgļlapjiem attīstās tikai viena dīgļlapa, bet otra dīgļlapa attīstību pārtrauc. Ir divdīgļlapji , kuriem ir vairāk par divām dīgļlapām. Sēklapvalks aizsargā sēklas dīgli un rezerves barības vielas. Tas veidojas no sēklaizmetņa segām. Uz sēklapvalka tajā vietā, kur sēklaizmetnis bija saistīts pie kājiņas, ir sēklas zīmīte. Par sēklas iemutīti sauc to vietu, kur atrodas mikropile un caur kuru vēlāk ,sēklai dīgstot, izaug dīgļsakne. Atkarībā no sēklaizmetņa tipa sēklas zīmīte un mikrospile var atrasties vienā vai pretējos sēklas galos. Sēklas izveidojas no sēklaizmetņiem sēklotnē un auglis attīstās no auglenīcas. Jāpiebilst, ka ne vienmēr attīstās tikai no auglenīcas. Augļu uzbūvē var piedalīties dažāda zieda daļas-apziednis , putekšņlapas, ziedgultne. Augļi parasti attīstās pēc apaugļošanās. Taču auļi var attīstīties arī bez apaugļošanās. Tie ir partenokarpie augļi, kuriem nav sēklu un kas zaudējuši augu vairošanās funkciju. Augļi veidojas segsēkļiem kuriem ir auglenīca. Augļus sedz augļapvalks parasti tas veidojas no auglenīcas sienas. Augļiem nogatavojoties , perikarps diferencējas, un tajā izšķir 3 kārtas: ārējo –eksokarpu, vidējo-mezokarpu un iekšējo endokarpu. Augļapvalks var būt gan sulīgs un arī sauss. Sulīgiem augļiem visbiezākā kārta ir mezokarps.Ja auglī ir viena sēkla, tad augļapvalks ir plāns, saaug ar sēklapvalku un augli nevar atšķirt no sēklas kā ,piemēram , dažādu labības augu- rudzu un miežu graudi.
…
