Protorenesanse 13. gs. otrā puse - 14. gs.
Agrā renesanse 15. gs. sākums un vidus
Dižrenesanse 15. gs. beigas - 16. gs. 30. - 40. gadi
Vēlīnā renesanse un manierisms 16. gs. 2. puse
No Itālijas uz ziemeļiem- Nīderlandē, Vācijā, daļēji arī Francija- veidojās savdabīga renesanses laika kultūra, kuru speciālisti dēvē par ziemeļu renesansi. Šeit humānisma un renesanses strāvojumi bija daudz sarežģītāki un problemātiskāki nekā Itālijā. Runājot par renesansi Rietumeiropā, nevar nepieminēt lielās reliģiskās kustības un sociālās cīņas, kas XVI gs. piemeklēja Eiropu.Galvenās ziemeļu renesanses īpatnības ir šādas
1) liela gotikas ietekme;
2) nav antīko mākslas paraugu;
3) maz kailfigūru, maz mitoloģisko tematu;
4) nav monumentālās glezniecības;
5) vēl aizvien populāri ir daudzdaļīgie altāri;
6) ļoti plaši izplatītas mākslā ir sadzīves ainas, arī tautas folklora.
Viena no būtiskākajām ziemeļu renesanses īpatnībām ir spožā glezniecība un grafika, kam raksturīga filozofiska ievirze un pasaules uztvere. Vēl ļoti svarīga ir grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrošana Vācijā, kas veicināja strauju renesanses un humānisma ideju izplatību pa visu Vāciju un arī Eiropu. Runājot par Vācijas renesansi, jāpiemin, ka tās galvenais ģēnijs bija Albrehts Dīrers, kura vispārējais novatorisms ļauj viņu uzskatīt par vienu no izcilākajām personībām pasaules kultūras vēsturē.
Jāatzīmē, ka ziemeļu renesanses humānisms ļoti cieši ir saistīts ar reformāciju.
Galvenā māksla Eiropas renesansē bija tēlotāja māksla, ko noteica cilvēku lielā interese par reālo pasauli un tieksme pēc skaistā; pie kam tēlotāja mākslā notika būtisks pavērsiens uz reālismu, kas vēl ilgu laiku pēc tam noteica Eiropas mākslas attīstību.…
