Totēma un tabu analīze mūsdienās ir nozīmīgs gan psihoanalīzes, gan kūltūrpetniecības, gan filozofijas jautājums. Šo kultūras domāšanas un cilvēka eksistences formu analīze var atklāt un paradīt daudzu mūsdienu parādību iespējamos cēloņus, kā to atklāj Freids, tad arī modernai Eiropas sabiedrībai nav sveša tabu parādība, spilgts piemērs tam ir valdnieku dziedinošais pieskāries, kurš ārstēja no skrofulozes. Analizējot un pētot arhajisko cilšu tabu un totēmu sistēmas, atklājas to stipra līdzība ar dažām psihiskajā saslimšanām, kuras ir izplatītas gan Freida laikā gan arī mūsdienās, runa ir par dažādajām neirozes formām, piemēram, obsesija vai neirastēnija.
Freids totēmu un tabu neaplūko veinādā veida, bet gan dažādi, Tabu tiek analizēts dziļāk, mēģinot saprast tā izcelsmi un funkcionēšanu pašos pamatos, bet totēms tiek viegli ieskicēts un atklātas tā galvenās un raksturīgākas iezīmes, izpausmes. Pēc Freida domām tabu analīze ir aktuālāka, jo tas vēl eksistē mūsdienu eiropeiskajā sabiedrībā, pretstatā totēmam, kurš ir vēsturiski jau izzudis no cilvēka redzes arēnas. Freids salīdzina tabu ar Kanta kategorisko imperatīvu, un tādejādi kritizē Kanta morālās filozofijas ideju, par rīcību, kura ir vispārināma. Totēma vietā, pēc Freida domām, kurs ir izzudis no mūsdienu sabiedrības ir nākušas citas institūcijas – reliģiski sociālās institūcijas, tādejādi atstājot ļoti niecīgas pēdas.…
