Zigmunds Freids, runājot par bērna psihoseksuālajām attīstības stadijām, izdala 5 stadijas, bet viņa meita Anna Freida – 8 stadijas.
Zigmunds Freids kā pirmo izdala orālo stadiju, kura aptver pirmo dzīves gadu un sniedzas tāli pāru robežām. Viņš uzsver, ka seksuālais instinkts sākotnēji izpaužas zīšanā, jo mātes krūts tiek uzskatīta par pirmo bērna seksuālās vēlmes objektu. Tātad baudu orgāns ir mute, tās dobums, mēle, lūpas utt., kas palīdz apmierināt ēstgribu, bet vienlaicīgi bezgalīgi patīkams ir zīšanas, košanas, sūkāšanas un citu ar muti veikto darbību process kā tāds. Vēlāk pievienojas vēl viens mērķis - vēlēšanās caur muti inkorporēt objektus (tā sakot, pasaules ietekmes tiek pārbaudītas caur muti, vēlāk "uz zoba"). Saistībā ar šo stadiju var rasties specifiskas orālās bailes - "būt apēstam vai aprītam". Z. Freida Berlīnes domubiedrs K. Ābrahams šo stadiju sadalījis divās fāzēs:
zīšana un orālā inkorporācija (orālais erotisms);
zobu parādīšanās un košana (orālais sadisms).
Kā otro stadiju viņš izdala anālo stadiju, kas aptver laiku no otrā līdz pat ceturtajam dzīves gadam. Anālās –urinēšanas un defekācijas baudas bērnam ir pazīstamas jau no dzimšanas, tomēr līdz šim tām nav bijusi noteicošā loma. Šo stadiju var iedalīt agrīnajā un vēlīnajā fāzē. Agrīnajā – izvadošajā vai izdzenošajā – bērns izjūt baudu no iekšējo orgānu kairinājuma, sasprindzinājuma samazināšanās. Vēlīnajā – aizturošajā – bērna dabisko interesi par šo procesu papildina vecāku uzmanība pret to, pozitīvas sankcijas sakarā ar higiēniskajām iemaņām. Kontrolējot šo procesu, bērns gūst juteklisku baudu un vienlaicīgi izstrādā paškontroles iemaņas. Vēlāk noteiktu nozīmi iegūst sociālie faktori, kad defekācijas akts iegūst simbolisku nozīmi, piemēram, bērns var izmantot „pilnas bikses”, lai neklausītu vai ieriebtu vecākiem, kuri pārāk vardarbīgi viņu radinājuši pie tīrības. Bērns var arī aizturēt šo procesu, tā veidojot „uzkrājumus”, ko kā dāvanu veltīt ļoti mīlošajiem vecākiem.
…
