Zigmunds Freids dzimis 1856.gadā Morāvijā (tagadējā Čehijā), bet Freida ģimene tur dzīvoja tikai dažus gadus, tad pārcēlās uz Vīni. Gandrīz visu savu mūžu Freids ir pavadījis Vīnē. Freids ir uzaudzis ebreju tirgotāja ģimenē, kas piederēja pie sabiedrības vidusslāņa un bija ļoti praktiski orientēti cilvēki. Ģimene bija liela - Freidam bija brālis un divas māsas. Freids izcēlās ar īpašām spējām - bija izcilākais skolēns skolā, spožākais ģimnāzijā. Tēvs nežēloja naudu izglītībai. Freids izvēlējās studēt medicīnu. Studiju izvēli noteica situācija toreizējā Austroungārijā: antisemītisms, arī turīgajiem ebrejiem nebija īpašas izvēles. Karjeras ceļi bija divi - kļūt par juristu vai par ārstu, t.i., iegūt specialitāti, ar kuru bija kāda nākotnes perspektīva. Lai gan Freids skolas gados interesējās par filozofiju un viņam bija humanitāras noslieces, tomēr, ņemot vērā šos ierobežojumus, viņš uzsāka medicīnas studijas.
Vīnē Freids ļoti intensīvi strādā pie hipnozes metodes, gūst lielus panākumus, taču nonāk pie secinājuma, ka hipnozes efekts ir īslaicīgs un tas ir lielā mērā atkarīgs no hipnotizētā personības. Pats savu pieeju Freids nosauc par psihoanalīzi. Par psihoanalīzes atskaites punktu pieņemts uzskatīt 1895. gadu. Zīmīgi, ka Freida personiskajā dzīvē šis periods bija visai smags. Viņam šajā laikā (aptuveni 40 gadu vecumā) parādījās nopietnas emocionālas problēmas - bija dažādas uzmācīgas domas, bailes, un Freids intensīvi sāka nodarboties ar pašanalīzi. Viņš sāka pievērst nopietnu uzmanību saviem sapņiem, savām bērnības atmiņām, attiecībām ģimenē ar tēvu un māti. Šī pašanalīze lielā mērā palīdzēja veido savu koncepciju.
Klasiskā psihoanalīze, kuras pamatlicējs ir Z.Freids, radās 19.-20.gs.mijā, kad bija novērojams lūzuma posms uzskatos par cilvēka psihisko dzīvi, psihiskās realitātes izpētes metodēs un robežās, kas kļuva par filozofu uzmanības centru un strīdus objektu. Psiholoģijā Freids bija pirmais, kurš izvirzīja pieņēmumu par bezapziņas pastāvēšanu.…
