Dabā jau no seniem laikiem vērojamas dažādas dīvainas norises, ko zinātnieki vai nu nespēj, vai nemaz necenšas izskaidrot. Viena no parādībām, kas nebūt neatpaliek no noslēpumainajiem un neizskaidrotajiem NLO, ir zibens un ar to saistītie dabas fenomeni.
Lodveida zibens
Lodveida zibeņi līdz pat 19. gs. netika uzskatīti par ārkārtēju dabas parādību, lai gan zibeņošanas pati par sevi jau ir kaut kas unikāls un ne vienmēr izskaidrojams. Katrā enciklopēdijā atradīsim skaidrojumu, ka zibens ir redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un Zemi. Citiem vārdiem sakot, kad elektriskā lauka intensitāte mākonī sasniedz kritisku lielumu, dzirksts izlādē izlīdzinās potenciālā starpība.
Laiku pa laikam ir novērojami zibeņi, kas traucas nevis no debesīm un Zemi, bet gan gluži pretēji – tie sākas pie Zemes virsmas un pazūd kaut kur mākoņos. Šādai parādībai speciālisti, kā saka, tā arī nav spējuši dot zinātnisku svētību, jo ir gluži vai neiespējami, ka debesis varētu darboties kā uztvērējs, kā tas parasti ir ar Zemi. Toties zinātnieki pavisam vienkāršu skaidrojumu atraduši tā sauktajiem horizontālajiem zibeņiem. Viņi uzskata, ka divos mākoņos ir uzkrājusies atšķirīga elektrisko lādiņu koncentrācija, kas izlīdzināsies, vairāk „uzlādētajam” mākonim zibens veidā novadot elektriskos lādiņus uz savu mazāk „uzlādēto” biedru.
Viena no pārdabiskākajām zibens lodēm novērota 1873. gadā Anglijā Herfordā. Agrā rītā pēc nelielām lietusgāzēm mākoņi pamazām izklīda, līdz debesis pilnīgi noskaidrojās. Taču ap pulksten 10 dienvidrietumos parādījās liels, vientuļš gubu mākonis, kas skaidrās debesis šķērsoja ziemeļaustrumu virzienā. …
