Zinātniskā darba mērķis, uzdevumi. Hipotēzes, argumentācija

Hipotēzes loģiskā struktūra

Jebkurā hipotēzē var izdalīt:
1)tās pamatu, kas sastāv no pamatpremisām, kuru veidošanai izmanto gan empīriskos, gan teorētiskos spriedumus;
2)spriedumus, kas, atšķirībā no dedukcijas neseko pamatpremisām, bet tikai tajā vai citā ticamības pakāpē apstiprina to, vai padara par ticamu.

Tādēļ savā loģiskajā struktūrā hipotēze ir analoģiska ticamības slēdzienam.
Fakti, notikumi, liecības un citi dati, kas sastāda hipotēzes pamatus, parasti sīki izpēta un funkcionējas. Tādēļ var tikt izvirzīti ar objektīvu pētījuma līdzekļu palīdzību.
Parasti hipotēzi sauc par: faktuālu-
a)ja tā ir tikai un vienīgi atklāta vai arī netieši attiecas pret faktiem, kuri vēl principā nav novēroti;
b)ja tā koriģējas no jauno zināšanu redzes viedokļa.

Šajā definējumā būtu pareizi uzsvērt, ka datiem, uz kuriem balstās hipotēze empīriskajās vai faktuālajās zinātnēs, ir jābūt ne tikai novērojamiem, bet arī pietiekami lietderīgiem un tie nedrīkst iziet ārpus pieredzes un novērošanas rāmjiem. Hipotēze taču tiek izvirzīta tādēļ, lai izskaidrotu jau zināmos faktus un paredzētu vēl nezināmos.…