Svešvārdu skaidrojums:
Apgaismība – garīga kustība, kas par visu lietu mēru uzskatīja cilvēka prātu - nekļūdīgu un visaptverošu. Viss, ko nevarēja pierādīt ar prāta palīdzību, tika uzskatīts par maldiem, aizspriedumiem vai māņticību.
Enciklopēdisti - progresīvie 18.gs. franču apgaismotāji, kas veidoja Enciklopēdiju.
Manifests - izcelsme - latīņu manifestus ‘atklāts, redzams’. Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
Polemisks – tāds, par ko var strīdēties, polemizēt.
Pasaule turpināja attīstīties dažādās jomās - gan kultūrā, gan zinātnē. 18. gadsimts bija ideju un trauksmes pilns. Kultūrā tika meklēti jauni izteiksmes veidi, tomēr visā dominēja apgaismes idejas. Galvenie apgaismības ideju izplatītāji bija valdnieku galmi, kā arī citi sabiedrības slāņi – aristokrātija un turīgie ļaudis. Terminu „apgaismība” pirmie lietoja Voltērs un J.G.Herders.
Cilvēki sāka pilnībā balstīties uz savām prāta spējām. Prāts saistībā ar zinātni kļūst par galveno kultūras sastāvdaļu. Daudz sāka drukāt zinātniskās grāmatas – enciklopēdijas. Zinātniskā literatūra pilnībā atteicās no latīņu valodas.
Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca (Lielā franču enciklopēdija, 1751-1772) bija apgaismības ideju izplatītāja un šī laika jaunāko zināšanu apkopojums.
1747.gadā Parīzes izdevējs Anrī Fransuā le Bretons pēc 2 gadus ilgiem neveiksmīgiem redakcijas veidošanas mēģinājumiem to beidzot uzticēja Denī Didro un Žanam Leronam Dalambēram. Līdz 1772.gadam Enciklopēdijas veidošana bija Didro galvenā nodarbošanās, arī vienīgas ienākumu avots. Sākumā enciklopēdija tika iecerēta kā komerciāls 1728.g. izdotās angļu Enciklopēdijas tulkojums, taču projekts laika gaitā pilnībā pārauga sākotnēji pieticīgo ieceri.
…
