Ziņu analīze

LATVIJAS EZERI
Pasakas vēsta, ka senos laikos ezeri lidojuši pa gaisu un rūkdami laidušies lejup, tiklīdz izdzirdējuši pieminētu savu vārdu. Mūsdienās ezeru rašanās tiek izskaidrota galvenokārt ar ledāja atstātiem pauguriem un ieplakām, ar upju un ledāja straumju darbību un ar jūras atkāpšanos.
Visvairāk ezeru atrodas augstienēs, kur starp ledāja veidotiem pauguriem un grēdām ir daudz dažādu ieplaku. Gandrīz puse Latvijas ezeru atrodas Latgales augstienē, kur tie ir ļoti atšķirīgi pēc lieluma un dziļuma, izvietojušies vai nu pa vienam, vai arī savā starpā savienoti ar caurtekām un upēm. No dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem stiepjas paralēlas ezeru virknes, piemēram, no Latvijas visdziļākā ezera Drīdža un Sīvera līdz Cirīša un Rušona ezeram.
Ir arī tādi ezeri, kuru gultnes izgrauzuši ledāja kušanas ūdeņi, piemēram, Cieceres ezers. Vairāki ezeri veidojušies senā Baltijas ledus ezera gultnē, piemēram, Ķīšezers.
Daži ezeri ir agrāko jūras lagūnu paliekas, piemēram, Papes un Engures ezers. Ezeri var veidoties arī no upju vecupēm – vietās, kuras upe pametusi, veidojot jaunu gultni. Šādi sekli ezeri atrodami Gaujas, Pededzes un citu upju ielejās.
 
LATVIJAS UPES

LATVIJAS UPES
Ūdens resursi ir viena no Latvijas lielākajām dabas bagātībām. Latvijā ir ap 12 tūkstošu upju, strautu, valku, urgu un lielu grāvju. Latvijā ir 777 upes, kuru garums pārsniedz 10 kilometrus, un 17 upes, kas garākas par 100 kilometriem.

GARĀKĀS LATVIJAS UPES
GAUJA 452
DAUGAVA 352 1005
OGRE 188
VENTA 178 346
IECAVA 136
PEDEDZE
ABAVA
DUBNA
LIELUPE
MAZĀ JUGLA
MĒMELE

…