36.Nozvejas kvotu piešķiršana
Zivju krājumu stāvoklis un zvejas regulēšana Baltijas jūrā
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) novērtē svarīgāko zivju sugu – mencas, reņģes, brētliņas un laša krājumus Baltijas jūrā un izstrādā priekšlikumus to ekspluatācijai.
- 2012.g. kopējā nozvejas kvota ir 57 435 t. Samazināta galvenokārt Baltijas centrālās daļas reņģei un brētliņai. No lašu kvotas izmanto tikai ~ 5%.
- 2013.g. kvotas pieaug brētliņu un reņģu zvejā Baltijas jūrā, nemainas reņģu zveja. Rīgas jūras līcī. Samazinājums paredzēts lašu zvejā un mencu zvejā.
- 2014.g. Plāno palielināt reņģu nozveju, mencu nozveju Baltijas A daļā, lašiem brētliņām kvotas par dažiem procentiem tiek samazinātas.
Zvejniecību Baltijas jūrā ES dalībvalstīm 2014.g. regulē: PADOMES REGULA (ES) Nr. 1180/2013
37.Rūpnieciski nozīmīgākās sugas un to nozveja Baltijas jūrā
a.mencas, jēdziens par nārsta tilpumu
Pastiprinoties kontrolei ir ievērojami samazinājusies mencu nelegālā nozveja.
Apmēram pusi loma nodod Latvijas ostās (galvenokārt Liepājā), pārējo Dānijā un Polijā
1/3 nozvejo ar tīkliem, 2/3 ar traļiem. Tīklu īpatsvars samazinās, jo Latvijas zvejas flote samazinās. ES subsidē veco zvejas kuģu sagriešanu metāllūžņos
Mencām ir nelabvēlīgi barošanās apstākļi, uz ko norāda pieaugošais vecāko zivju īpatsvars un vidējo izmēru samazināšanās. Dēļ sliktās barības mencu bara pieaugums nav tik liels kā tika paredzēts.
Tomēr kopumā ražība ir uzlabojusies un mencu krājumi šobrīd ir palielinājušies virs bioloģiski drošā jeb kritiskā līmeņa. Baltijas jūras R daļā mencu stāvoklis ir labāks.
Mencu bari koncentrējas galvenokārt Baltijas jūras D daļā, kamēr lielākie brētliņu un reņģu krājumi ir jūras C un Z daļā. Tas var ietekmēt mencu kvalitāti un arī vairošanās sekmes.
Tomēr Baltijas jūras vide ar zemu sāļumu un mazu skābekļa saturu ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ierobežo mencu populācijas uzplaukumu.
Nārstam piemērots ir ūdens slānis (jeb nārsta tilpums) ar vismaz 11 promilēm un 2ml/l skābekļa saturu, tāds ir tikai dziļākajās ieplakās. Tas ir atkarīgs no Z jūras ūdeņu pieplūduma – jo lielāks nārsta tilpums, jo lielāka ir zivju ražība.
Līdz 80.gadiem ieplūda reizi 2-3gados, bet vēlāk būtisks pieplūdums bija tikai 1993. un 2003.g.
Populācijas uzlabošanās ir panākta tikai ar ievērojamiem zvejas ierobežojumiem.
Pēc 2010.g. datiem Baltijas jūras A daļā pieaug mencu krājumi.
Kopš 2005.g. nārsta bara biomasa ir palielinājusies vairāk kā 4x. Labs nārsts 2005.- 2007.g.
Latvijas kvota 2012.g. – 6564 t.
2013.g. kvota tiek samazināta, bet 2014.g. atkal tiek palielināta līdz 6247 t.
…
