Žogotovas sādžas izloksnes analīze

No latviešu literārās valodas augšzemnieku dialekts atšķiras daudz vairāk nekā pārējie dialekti, it īpaši fonētikā. To izlokšņu leksikā ir manāma slāvu, lietuviešu, poļu un baltkrievu valodu ietekme.
1.Latviešu literārās valodas a skaņai saknes un piedēkļa zilbēs noteiktā pozīcijā atbilst īss o, piemēram, vārds gans izloksnē rakstāms un izrunājams kā gonc, galds – golds.
2.Latviešu literārās valodas garajai ā skaņai atbilst divskanis uo, piemēram, latviešu valodas vārds gāja rakstāms un izrunājams kā gùoja, senāk – seņuôk.
3.Krāslavas izlokšņu grupas līdzskaņi i, ī, e, ē, ie, ei priekšā tiek viegli mīkstināti, piemēram, nùmàļņìkus – nomalniekus, t’èik – tiek.
4.Šaurajam ē atbilst plats ē vai divskanis ie, piemēram, vārds vērtējuši augšzemnieku dialektā rakstāms un izrunājams kā viert’îs’.
5.Nākama augšzemnieku dialekta Krāslavas izlokšņu īpatnība ir galotnes -as -as pārveidojums par –ys,-is, piemēram, vārdu savienojums tās līgavas Krāslavas izloksnēs ir tùos mārgys, mazas garozas – màiźiś gorùzys.
6.Augšzemnieku dialekta Krāslavas izloksnēm ir raksturīga darbības vārdu saliktās formas veidošana bez -j- iesprauduma starp sakni un galotni, piemēram, vìert’îś – vērtējis.
7.Krāslavas izloksnēs, tāpat kā augšzemnieku dialektam, ir raksturīga y burta lietošana i vai ie līdzskaņu vietā. Latviešu literārās valodas vārds visus izloksnē rakstāms un izrunājams kā vysus, cieši – kā cysu. …