Nereti politiķi taisni vēlēšanu laikā uzsāk savas reklāmas, tad nu žurnālisti ir lielākie draugi un politiķi ir gatavi darīt jebko, lai tikai viņi tiktu parādīti no labākās puses, bet žurnālisti jau nav akli, tāpat kā sabiedrība, žurnālistiem patiks izrakst kādus vecākus faktus, vecākas ziņas, lai tikai panāktu savu , panāktu taisnību un reālo skatījumu. Turpretim žurnālistiem ir grūti noķert to uzticību, kas pēdējos gados arī sāk kristies. Piemēram , starp britiem, tikai 25% var teikt, ka viņi uzticas žurnālistiem ( salīdzinot ar 50% Eiropas Savienībā) Tātad var teikt, ka mēs mīlam lasīt skandālus, tomēr mēs tiem neticam. (1.304.lpp.) Uzticība zudusi arī tāpēc, ka 'dzeltenā prese' ,kurai patīk aizskar cilvēku sabiedrisko dzīvi, galvenokārt, protams slavenību privāto dzīvi , politiķu darbība, ir ieņēmusi medijos tik plašu lauciņu, ka daļai sabiedrības tas jau sāk likties pārlieku nenopietni. Tādējādi protams tiek apšaubīts žurnālistu profesionālisms , spēja darīt savu darbu kvalitatīvi. Kvalitatīvs darbs ir tāds, kuram sabiedrība var uzticēties. Žurnālists parādot savu personību var izpelnīties sabiedrības atbalstu un tādējādi arī uzticību rakstītajam vai vispār darbam.…