Pētot un novērojot kādu situāciju vai notikumu, var atklāties tādas lietas, kas citādā veidā netiktu atklātas. Var atrast ko tādu, par ko citiem cilvēkiem nekas pirms tam nav bijis zināms. Ir iespējams nokļūt tādas vietās un redzēt lietas, par ko reti kurais aizdomājas savā ikdienas dzīvē. Arī izpēte var būt bīstama lieta. Bieži vien, žurnālisti, pētot un „rokot” dziļāk kādu lietu, atklāj daudzas nelikumības, noziegumus utt. Taču atklājot patiesību, žurnālists nereti riskē ar savu dzīvību.
Intervija- ne vienmēr rakstītājam ir iespēja pašam vērot kāda notikuma gaitu un attīstību. Tāpēc, lai padarītu rakstu interesantāku, bieži vien tiek intervēti cilvēki, kas bija notikuma vietā un visu redzēja. Tie var būt arī cilvēki, kuriem ir kādi nopelni, kāda notikuma „galvenie varoņi”. Intervija ir labs veids, kā uzzināt citu cilvēku viedokli par problēmu vai notikumu. Lai intervija būtu patiešām laba, ir jālieto vienkārša un saprotama valoda, jāveido īsi teikumi.
Dažādi cilvēku viedokļi, citāti, specifiskas detaļas palīdz lasītājam vai klausītājam dziļāk izprast notika vai problēmas būtību, jo tiek intervēti tie cilvēki, kas šajā procesā piedalās un ir to paši pārdzīvojuši. Manuprāt, šādā veidā rakstam tiek pievienota emocionalitāte, jo tādā veidā tiek izprastas arī cilvēku emocijas un pārdzīvojumi un raksts netiek balstīs tikai uz statistiku un citiem aprēķiniem.
Datu izpēte- dokumentu izpēte žurnālista darbā ir ļoti svarīga. Runa var būt dažādiem dokumentu veidiem- atskaites, atsauksmes, avīžu un žurnālu izgriezumi, valdību ziņojumi, tiesu dokumenti, policijas faili utt. …
