Žurnālistikas un sabiedrisko attiecību mijiedarbība

Žurnālistikas un sabiedrisko attiecību saskarsmes modelis. Mijiedarbība starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām raksturojama kā ievades un izvades mehānisms, kurā informācijas rīki, ko izmanto sabiedriskās attiecības, piemēram, preses konferences, preses relīze, videomateriāli, ir ievade jeb avots, bet žurnālistikas darbības process ir informācijas izvade. Abas sistēmas ir savstarpēji atkarīgas, kas rada tiešu vai netiešu ietekmi to funkcijās, piemēram, SA atkarība no mediju publicitātes un mediju sistēmas atkarība no SA sniegtās informācijas.1
Sabiedrisko attiecību sistēmas darbības var tikt raksturotas kā netiešas informācijas subsīdijas žurnālistikai, jo, raugoties no ekonomiskā faktora, organizācijas un iestādes, kas iesaista SA, palīdz masu medijiem samazināt izmaksas.2 Funkciju, ko izpilda žurnālistika, pamatā ir zinātniski kritēriji, kuri nosaka, kādā veidā šī sistēma informē, ietekmē, izglīto un izklaidē populāciju. Lai gan viens no sabiedrisko attiecību uzdevumiem arī ir rast ietekmi sabiedrības domāšanā vai darbībā, tomēr tas ir ar citu mērķi.3 Piemēram, mūsdienās tiek plaši izmantota videomateriālu iespēja, kurā abpusējs ieguvums ir gan žurnālistiem – ietaupīts laiks un nauda, gan SA – atpazīstamības veicināšana caur savu materiālu. Tomēr tas bieži kalpo kā attaisnojums atteikumam neatkarīgā izpētē. Jāņem arī vērā, ka , ja žurnālists videomateriālu nav rūpīgi pārskatījis vai montējis, iespējams, ziņa zaudētu savu vērtību, jo būtu rīks reklāmai vai slēptai propagandai, taču kardinālas izmaiņas saturā var mainīt unikālo videomateriāla oriģinalitāti.4…