Zemei tuvākā zvaigzne Centaura Alfa atrodas 4 gaismas gadu attālumā. Ceļojums līdz tai ar reaktīvo lidmašīnu ilgtu tūkstošiem gadu. Vislabāk izpētītas ir Saulei tuvākās zvaigznes. 20 gaismas gadu attālumā apkārt Saulei atrodas aptuveni simts zvaigznes. Tomēr milzīgie attālumi netraucē astronomiem tās pētīt.Starp zvaigznēm ir gan Saulei līdzīgas, gan arī pavisam atšķirīgas zvaigznes. Tās atšķiras gan pēc spožuma, gan pēc krāsas. Starp zvaigznēm ir gaiši zilas, baltas, oranžas, sarkanas zvaigznes. Pētot tās ar teleskopiem, tika noskaidrots, ka atšķirības ir vēl lielākas. Ļoti daudz zvaigžņu veidodubultzvaigžņu sistēmas, kas kosmiskajā telpā atrodas blakus un riņķo viena ap otru. Ir arī daudz trīskāršu, četrkāršu un vairākkārtīgu zvaigžņu sistēmu. Lielākā daļa dubultzvaigžņu riņķo lēni, veicot apriņķojumu ap kopējo masas centru daudzos gadsimtos vai gadu tūkstošos. Taču pastāv arī ciešas dubultsistēmas, kurās zvaigznes riņķo ātri (dažas stundas). Tajās zvaigznes riņķo tik tuvu kopā, ka teleskopā tās nevar atsevišķi izšķirt.Zvaigznes iedala grupās - pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltie punduri. Kosmosā visvairāk ir galvenās secības zvaigžņu, mazāk ir balto punduru un milžu, bet pārmilzu ir pavisam nedaudz. Galvenās secības zvaigznes tāpat kā Saule sastāv no ūdeņraža un hēlija, kā arī uzbūve ir līdzīga Saules uzbūvei. To iekšienē notiek kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Sarkanajiem milžiem ir neliels blīvs kodols un milzīgs, retināts apvalks, bet sarkanajiem pārmilžiem ir slāņveida, sīpolam līdzīga uzbūve. Sarkano pārmilžu dzīlēs ir ļoti augsta temperatūra. Baltie punduri sastāv no gāzes ar neparastām īpašībām. Tajos nenotiek kodolreakcijas. Baltie punduri ir zvaigznes vēlā attīstības stadijā. Tie izstaro savus enerģijas krājumus un pakāpeniski atdziest.Par pundurzvaigznēm sauc mazākas starjaudas zvaigznes - Saulei līdzīgas, nelielas, dzeltenas, oranžas un sarkanas zvaigznes. Tās sauc arī par galvenās secības zvaigznēm. Pundurzvaigznes veido Galaktikas zvaigžņu lielāko daļu. To rādiusi var būt desmitiem un simtiem reižu mazāki par Saules rādiusu. Vismazākās zvaigznes ir baltie punduri.Dažos gadījumos dubultzvaigžņu orbītas ir novietotas tā, ka rinķojošās zvaigznes laiku pa laikam aizsedz (aptumšo) viena otru un dubultsistēmas kopējais spožums uz laiku samazinās. Šādas zvaigznes sauc par aptumsuma maiņzvaigznēm. Patiesībā tās ir dubultzvaigznes, taču vēsturiski tās pieskaita pie maiņzvaigznēm regulārās spožuma maiņas dēļ.…
