Mazliet par lielu lai sasildot,
Savu lakatu dotu.
Par lielu lai paņemtu klēpī,
Un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu,
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu lai laistu vienu –
Es līdzi ceļos.
Piedzima Latvija, piedzimu es. 1991.gada notikumi Latvijā bija ļoti pilns lielas neziņas laiks visiem. Neziņa, par to kas un kā būs, bet tomēr, Latvija atdzima.
Kā tas tika izcīnīts? Tikai un vienīgi ar tautas kopību, gribu un mīlestību pret savu vienīgo un pasaulē vislabāko Latviju, arī manu Latviju.
Es, mana ģimene, manas mājas, daba man apkārt, teātris, skola, mans dārzs tas viss ir mana Latvija. Mana valoda ir Latvija.
Katrs mans solis ko eju, katrs vārds ko saku, lietas ko es daru, arī ir mana Latvija. Ar katru dienu kaut kas mainās, tāpat kā pulkstenis iet uz priekšu bez apstājas, tāpat arī norit mūsu dzīves Latvijā. Cilvēki tik daudz un dažādi, gaiši un labestīgi, bet tādi tikai Latvijā. Daba , skaistās ainas, ezeri, tīrumi, meži un upes – tāda ir Latvija.
Nevienam nebūs ļauts sliktu teikt par manu Latviju, jo es te dzīvoju un nekur nav labāk kā te, manā Latvijā. Es lepojos ar savu tēvzemi un mīlu to.
Zeme un mājas laimīgās – tā Latvija.
Mans dejot prieks jau no trīs gadu vecuma – tā mana Latvija. Visskaistākie tautastērpi un brīnišķīgie deju svētki arī tā – mana Latvija.
Es to mīlu un dievinu. Šogad arī dziesma ir mana Latvija kopā ar tūkstošiem latviešiem – kopīgā doma un skaņā, kopīgā dziesma un viss manai Latvijai.
Šis ceļš mūs ved uz zemi laimīgo.. un izrādās uz mājām.
|
