Latvija – maza valsts tikai ar diviem miljoniem iedzīvotāju Baltijas jūras krastā. Ar skaistām pilsētām, krāšņo galvaspilsētu Rīgu, arī ar augstāko inflāciju un dārgāko tiltu Austrumeiropā. Protams, arī ar izglītojošām valsts iestādēm.
Katrs cilvēks sev mēdz izvēlēties mērķi, uz kuru tiekties, bet bieži vien, lai līdz tam nokļūtu, ir jātiek līdz citiem mazākiem uzdevumiem, kas arī ir tikpat nozīmīgi. Mans mērķis ir iegūt augstāko izglītību, lai varētu sevi nodrošināt ar labu darbu. Lai to izdarītu, man ir cītīgi jāmācās jau kopš pirmās skolas dienas. Manuprāt, šāda vēlme kā man ir ļoti daudziem skolniekiem un studentiem.
Citiem var būt pavisam citi nodomi. Varbūt viņi vēlas veidot karjeru aktiermākslā, muzicēšanā, kādā sporta veidā, kā mākslas vingrošana, daiļslidošana vai varbūt komandas spēlē. Katram cilvēkam ir savs mērķis, uz kuru viņš tiecas.
Skolā mums skolotāji iemāca ne tikai gramatiku, valodu, reizrēķina tabulu, bet arī savstarpējās attiecības, godaprātu, uzvedības normas, ko vecāki vieni nespēj izdarīt. Kā jau saka, skola ir mūsu otrās mājas – mājas, kur tiek iegūtas zināšanas turpmākajai dzīvei. Katru gadu mācoties mēs topam saprātīgāki un katru gadu mācīties kļūst arvien interesantāk un arī sarežģītāk. Skolā nav tā, ka tu tikai sēdi savā solā un mācies. Tā nebūt nav. Tur arī mēs kopā izklaidējamies, smejamies, arī dusmojamies un kaut ko pārdzīvojam.
Visās skolā iekšējie kārtības noteikumi pārsvarā ir vienādi, varbūt kāda mācību iestādē to ir vairāk vai mazāk. Manā skolā ir arī skolas avīze, kā nav visās skolās. Tā iznāk katru mēnesi, un tajā parasti tiek rakstīts par dažādiem nozīmīgiem svētkiem gan mūsu skolai, gan Latvijas valstij. Dažkārt ir kādas intervijas ar mūsu skolas skolniekiem, skolotājiem un absolventiem.
Vairākās Latvijas mācību iestādēs ir skolas formas. Manuprāt, tās vieno un disciplinē skolēnus. Manā skolā plāno ieviest formas. Tās ir arī pietiekami dārgas, un, manuprāt, bez tām varētu arī iztikt.
Visādā ziņā skolu es apmeklēju ar prieku. Varbūt dažkārt nav vēlmes, taču kopumā man patīk. Tu gūsti jaunas zināšanas un draugus.
Cilvēki bieži vien dodas dažādos ceļojumos apskatīt pasauli vai tāpat vien atpūsties. Aplūkojot apbrīnojamas vietas un ainavas, cilvēks secina, kas un kā atšķiras no viņa dzimtās zemes. Dažkārt mēs sakām, ka labāk ir dzīvot tur un tur, taču, uzzinot vairāk par šo vietu, atklājas pavisam kas cits. Redzot citas zemes, tu pamani, ar ko tieši tava valsts ir tik nozīmīga visai pasaulei. Ar ko tā atšķiras, kas tajā ir citādāks nekā mums. Ceļošana bagātina ikvienu, un tas ļauj arī vairāk uzzināt par savu dzimto zemi Latviju.
Varbūt mums nedaudz nav veicies ar ģeogrāfisko atrašanās vietu – saule nespīd pārāk bieži, lietus līst vairāk, kā gribētos, baltu sniegu sen neesam redzējuši... Arī valdība mums kā saulīte, kas cenšas izspraukties ārā no mākoņiem, kā drūms laiks vasaras vidū, kā sniegs, pār kuru ir braukušas dubļu riepas... Taču tādas pļavas kā Latvijā nav nekur, tādas pludmales smiltis un kāpas kā Latvijā nav nekur, tik gardas rupjmaizes kā mums nav nekur citur, tik daudz skaistu ezeru kā Latgalē nav nekur citur, tik zeltainu rudzu lauku nav nekur citur, tādu mežu kā Kurzemē nav nekur... Tikai mūsu zemē ir vietas, kur stārķu ir vairāk kā cilvēku un grieze naktī neļauj aizmigt. Patiešām labi es jūtos savā zemē Latvijā, jo nekur nav tik labi kā mājās, kopā ar saviem mīļajiem.
|
