Cilvēka dzimšanas vieta ne vienmēr nosaka dzīves vietu un vispār māju. Es ticu, ka māja ir tur, kur tu jūties komforti, kur var paslēpties no problēmām un sajūst omulību un mieru.
Es nevaru pateikt, ka es esmu patriots, jo es nepiekrītu mūsu valsts vīru daudzām rīcībām. Es nespēju saprast, kāpēc Latvijai ir tik nepieciešama ļoti dārga bibliotēka, kuras nosaukums nemaz neizraisa labvēlīgas un pozitīvas asociācijas, jo,atceroties ekonomisko situāciju Latvijā, kad cilvēkiem nav vietas, kur strādāt un nav ko est, rodas jautājums par visu šo pasākumu jēgu. Man arī nav saprotams, kāpēc kaimiņvalstis nevar sadraudzēties un kļūt par labākiem draugiem un partneriem. Nav jācenšas skriet kaut kur talumā labumu meklēt, jo kā “Sprīdītī” – dārgums ir blakus, zem deguna.
Var likties, ka man nepatīk valsts, kur es dzīvoju, bet viss ir gluži otrādi. Man nav vienaldzīgi, ko domā par Latviju, jo es mīlu savu valsti. Tā gadījās, ka mana dzimšanas vieta sakrīt ar manu māju, jo tieši šeit es jūtu sevī stiprumu virzīties tālāk. Ceļojot pa Latviju es vienmēr apbrinojos, kāda mums ir skaista daba un cik priecīgu un pozitīvu emociju tā var dot. Man pilnīgi vienalga, ka mums nav augstu kalnu un lielas teritorijas, tāpēc ka visiem šiem labumiem ir kā pozitīvas, tā arī negatīvas sekas. Mums nekad nebija lielu zemestrīču ar neskaitamu upuru daudzumu kā Japānā. Tas mani iedvēsmo un dod iespēju cerēt, ka kādreiz mūsu mierīgā valst ģeogrāfiskajā jomā dzīvos mierīgi ar savu tautu un kaimiņiem.
Diemžēl, ekonomiskas krīzes deļ man jābrauc projām, jo šajā valstī tagad ir ļoti grūti atrast kaut kādu perspektīvu turpmākajai dzīvei. Bet man liekas, ka es vēl atgriezīšos un, varbūt, kopā ar citiem piekritējiem mēs varēsim uzlabot situāciju, ja ne visā valstī, bet apkārt mums, kas arī ir ļoti svarīģi, jo māju vajag uzkopt, sākot no savas īstabas.
|
