Es Latvijā
Tā nu ir sanācis, ka esmu piedzimis valstī, kuru sauc par Latviju. Valstī, kuras kartes kontūra ir vienreizēja un neatkārtojama, to nevar sajaukt ne ar vienu citu valsti. Es esmu priecīgs par to, ka man ir bijis lemts šeit piedzimt un dzīvot. Es esmu viens no diviem ar pusi miljoniem iedzīvotāju, kuriem ir tā laime būt Latvijas iedzīvotājiem un izbaudīt tās sniegtos labumus. Protams, mums visiem ir arī pienākums rūpēties par savas zemes vienreizīgumu un neatkārtojamību. Mums jācenšas saglabāt savas tautas tradīcijas un kultūru, bet man ir jācenšas iegūt pēc iespējas labāku izglītību un izaugt par Latvijai noderīgu cilvēku.
Latvijas valsts mums ir devusi iespēju iegūt bezmaksas vidējo izglītību, bet, diemžēl, daudzi to neizmanto. Es pats cenšos mācīties atbilstoši savām spējām, jo pēc vidusskolas beigšanas gribu turpināt mācības, apgūstot kādu profesiju. Es ar savām zināšanām gribu būt noderīgs valstij, kurā es dzīvoju. Gribu palīdzēt tai kļūt par labklājības zemi, kurā cilvēki jūtas laimīgi un apmierināti ar dzīvi, lai maniem vecvecākiem nav sūri, grūti jāstrādā, lai nopelnītu dienišķo maizi.
Latvija man ir valsts, kur ir manas mājas, kur es esmu vienmēr gaidīts. Latvija man saistās ar manu bērnību, ar pļavām, tīrumiem un mežiem visapkārt. Ar skaistiem saulrietiem un putnu dziesmām siltos vasaras vakaros, ar basām kājām un aukstu rasu miglas tītos rītos, arī ar skaistiem ceļojumiem pa dzimto zemi.
Mūsu valsts šogad svin 90 gadu dzimšanas dienu un var teikt, ka tā ir salīdzinoši jauna valsts. Piecdesmit gadus mūsu valstij savu ķepu bija uzlikusi lielā kaimiņiene Krievija, tas krietni ir palēninājis Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, tāpēc ļoti daudz cilvēku šobrīd izbrauc darba meklējumos uz ārzemēm, bet patiesībā visiem kopā vajadzētu rūpēties par savu valsti, strādājot un maksājot nodokļus. Ja katrs no mums sapratīs to, ka katram ir jādod savs ieguldījums valsts attīstībā, tad iespējams kādu dienu mums visiem kopīgi tas arī izdosies. Raitis Rožulapa,12. klase
|
