Iztēlojieties kosmosu, Zvaigžņu Ceļu. Pēc tam Saules sistēmu. Ieraudzīsiet Sauli, pēc tam Zemi. Tad ielūkojieties iekšā Zemē, tur jūs ieraudzīsiet dažādus kontinentus, pēc tam mazu, bet skaistu valsti Latviju. Tur, Latvijā, dzīvo cilvēki un zvēri, ir daudz bagātu mežu un ir skaista jūra, daudz zilu upju un krāšņu ezeru. Latvija ir zaļa, plaša un ļoti, ļoti mīļa manai sirdij, jo es, kad biju vēl ļoti maziņa māmiņas vēderā, jau jutu manas valsts atmosfēru, elpoju kopā ar māmiņu šo īpašo, pirmo un dzimto man gaisu; es jau dzirdēju putnu dziesmas un koku sarunas, jutu, kā mainās gadalaiki un kā tieši šeit spīd saulīte.
Es piedzimu un pirmo reizi ieraudzīju latviešu cilvēkus - akušieri un ārstu, un es pasmaidīju viņiem un ienācu lielajā un plašajā pasaulē, kas saucas un vienmēr sauksies Latvija. Latvija kļuva par manas dvēseles pasauli, jo, ja cilvēks piedzimst savā laikā un savā vietā, tā kļūst par dzimteni, kurā mēs vienmēr varam justies droši un mājīgi. Es izaugu un sāku ceļot. Es iedomājos, ka mana valsts ir par mazu man, un aizbraucu uz kādu laiku dzīvot ārpus tās. Es aizmirsu par to, ka Latvija taču paliek manas sirds vienīgā pasaule. Kad biju ārzemēs, es pastaigājos pa citas valsts ielām, daudz ko fotografēju un atpūtos no ierastās dzīves. Bet pēc neilga laika es sāku atminēties par Latviju, un man ļoti sagribējās mājās. Varbūt es jau zinu katru akmentiņu Rīgas ielās, bet, tomēr, pirmā doma, kad atgriežos, bija: “Beidzot esmu mājās!” Es, mani radinieki un draugi, cilvēki ielās un veikalos, zvēri mežos un zivis upēs, jūrā un ezeros – mēs esam viens vesels ar valsti, kurā mēs piedzimām vai vienkārši dzīvojam gadiem ilgi.
Pašreiz es dzīvoju šajā lieliskajā valstī un dzīvošu šeit vēl daudzus gadus. Pat ja es kādreiz aizbraukšu uz ilgu laiku un sākšu jau aizmirst kādas man tuvās vietas latvijā, tomēr, ja es tikai uz mirkli aizvēršu acis, tad uzreiz es atcerēšos un sajutīšu visu to, kas saista mani ar manu Dzimteni. Māja nav liela betona ēka, māja ir tur, kur mīt gars. Un mana sirds vienmēr piederēs Latvijai.
Latvija!
Cik mīļš man ir Tavs vārds!
Latvija, cik skaisti Tavi ceļi..
Latvija!
Cik mūžīgs ir Tavs laiks
Un kā es mīlu Tavu zemi!
Ak, cik mīļa Tu man esi
Tu, mana dārgā valsts. |