Latvija. Tā ir zeme, kurā es pirmo reizi elpoju, zeme, uz kuras spēru savus pirmos soļus. Tā ir mana zeme, kurā vēroju rīta rasas pielietās koku lapas. Tie ir rīti, kad pavasarī atgriezās gājputnu saimes, tie ir karstie vasaras vakari, kad vēroju naktstauriņu dejas, tās vēlās rudens pēcpusdienas, kurās dzērvju kāsis laižas prom, tā ir ziema, kad uzsniga pirmais sniedziņš, tik balts, tik auksts.Tā ir mana bērniba Vidzemē. Tā ir mana dzimtene, kurā vienmēr ir kur atgriezties. Latvija kā valsts ir maza, bet mūsu valsts iedzīvotāji vienmēr ir bijuši ļoti patriotiski un to vislabāk var redzēt Latvijas valsts svētkos, piemēram, 18. novembrī. Manuprāt, mums jauniešiem ir jāņem piemērs no mūsu senčiem, lai saglabātu Latviju kā neatkarīgu valsti, kur latvieši runās savā- latviešu valodā. Skolas Latvijā ar katru gadu tiek pilnveidotas, kļūst sakoptākas, jauniešiem ir iespējas mācīties jaunās telpās ar labu aprīkojumu. Mani priecē tas, ka bibliotēkas un datoru telpas, kā arī telpas, kur var skatīties mācību filmas, ir katrā skolā, tas ir ļoti būtiski, lai skolēni apgūtu jaunās informācijas tehnoloģijas, kas jauniešiem pavērtu iespējas paplašināt savas zināšanas.Man liels prieks, ka mana skola arī notiek straujas pārmaiņas,lai arī tas ir lēnas, bet ar patīkamam izmaiņam,kas ļoti mums jauniešiem palīdz. Viens cilvēks var maz ko mainīt, bet visi kopā mēs varam daudz. |