ES - LATVIJAS PREMJERMINISTS

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

04.02.2010.

Ja es būtu premjerministrs, es izveidotu valdību, kura sastāvētu no savas jomas profesionāļiem. Es stingri noteiktu valsts prioritātes, pēc kurām es strikti vadītos - par tādām es izvirzītu izglītību un veselības aprūpi. Visnotaļ svarīga man būtu ekonomikas atveseļošana, ko es varētu stimulēt pieņemot lēmumus, kuri izdevīgi visai sabiedrībai, kā, piemēram, progresīvo nodokli un godīgus īpašuma nodokļa nosacījumus. Man kā liberālam premjeram svarīga arī būtu demokrātijas saglabāšana un attīstība.
Tā kā Latvijas teritorijā nav sastopami reti derīgie izrakteņi vai specifiski dabas resursi, galvenais mūsu valsts konkurētspējīgais resurss ir intelektuālais kapitāls - vēsturiski relatīvi mazā Latvijas tauta ir pierādījusi, ka ir spējīga radīt Pasaules nozīmes vērtības, kā, piemēram, „Grindekss” fabrikā radītie medikamenti vai 30. gados ražotie fotoaparāti un velosipēdi. Tādēļ es, ņemot piemēru no Somijas, tieši krīzes laikā nesamazinātu finansējumu izglītībai, jo šī valsts ir pierādījusi, ka ieguldītie resursi šajā sektorā ir attaisnojušies.
Otra prioritāte būtu veselības aprūpe - līdz drakoniskajām, krīzes laikā notikušajām veselības aprūpes reformām, mēs zināmā mērā lepoties ar Latvijas medicīnas sistēmu, jo tā bija progresīvāka un lētāka nekā ASV. Diemžēl, šobrīd veselības aprūpē zināmā mērā valda haoss, jo izmaksas par veselības aprūpi valsts sedz minimāli, kā arī nav izveidojusies sistemātiska veselības apdrošināšanas kārtība. Manuprāt, šobrīd attiecīgi ienākumiem, progresīvi, būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana - tā būtu tikai pagaidu sistēma, kamēr Latvijā neatjaunojas tautsaimniecības izaugsme. Visticamāk, arī veselības aprūpē diemžēl šobrīd nav iespējams nesamazināt finansējumu, taču tas ir jādara minimāli, optimizējot slimnīcu funkcijas. Atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, medicīnā būtu jāiegulda papildu līdzekļi un jāpadara tā konkurētspējīga, lai šeit pakalpojumus par relatīvi lētāku samaksu, bet tajā pašā kvalitātē varētu saņemt pacienti no citām valstīm.
Kā premjers, es par vienu no saviem pirmajiem lēmumiem pieņemtu izdevīgu progresīvā nodokļa ieviešanu. Šobrīd valdošā politiskā elite nav ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā, tādēļ maldina sabiedrību apgalvojot, ka progresīvā nodokļa ieviešana veicināšot uzņēmumu un kapitāla aizplūšanu uz ārzemēm. Šī apgalvojuma nepatiesumu apstiprina tas, ka nesen gan Igaunijā, gan Lietuvā tika ieviests progresīvais nodoklis, taču manāms šo kapitāla pieaugums Latvijā, kur šāda sistēma neiksistē, nav vērojams. Pašreizējā valdība kā alternatīvu piedāvā nekustāmā īpašuma „progresīvo” nodokli, lai gan jāatzīts, ka tas tikai kalpo uzmanības novēršanai. Nekustamā nodoklis būtu ideāla iespēja iekasēt papildu naudu no lielo nekustamo īpašumu saimniekiem, jo viņi savus īpašumus nevar pārcelt uz citu valsti un viņiem nekas cits neatliktu, kā maksāt šo nodokli. Diemžēl pašreizējā nodokļu sistēma izveidota tā, lai atkal lielāko daļu ienākumu iegūtu no mazturīgās iedzīvotāju daļas. Ieviešot progresīvu nekustamo īpašumu nodokli, svarīgi būtu sakārtot likumdošanas pamatu, lai novērstu visas iespējas atrast veidus, kā nodokli samazināt.
Manuprāt, būtu arī svarīgi stingrāk uzraudzīt arī pašvaldību tēriņus. Ja pēdējā laikā valsts aparātā izmaksas un tēriņi ir samazinājušies, tad pašvaldībās, it īpaši lielajās pašvaldībās, vēl joprojām nodokļu maksātāju nauda tiek šķērdēta. Kā manāmi slikts piemērs vērtējama pēdējā laika Rīgas domes darbība investējot naudu abšaubāmos projektos, kas saistīti ar attiecību uzlabošanu ar krieviju. Pēdējā laika bezjēdzīgākais naudas izšķērdēšanas gadījums ir bijis Rīgas domes delegācijas vizīte krievijā, kurā notiktu pieredzes gūšana plānveida bērnu dārzu būvniecībā. Tas ir absurdi, jo šajos ekonomiskajos apstākļos, tas pilnīgi nav aktuāli.
Kopumā pēdējo 5 gadu politika, kas saistīta ar attiecību uzlabošanu ar austrumu valstīm, nav izdevīga mums tieši principiāli. Iespējams, ka ar šādu kursu būtu iespējams gūt papildu ieņēmumus budžetā, taču jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijas ekonomika ir stabilāka nekā Latvijā, lai gan ekonomiskās attiecības ar Krieviju Latvijai ir attīstītākas, turklāt Krievija nav stabils partneris, ar kuru sadarboties, jo šī valsts piekopj netaktisku ārpolitiku un arī tās ekonomika nav tik stabila, kā varētu šķist. Kā piemēru varētu atkal minēt Somiju, kuru pēdējās 2 ekonomiskās krīzes kopš 80., izraisīja tieši dziļās ekonomiskās attiecības ar Krieviju un problēmas Krievijas ekonomikā, tādēļ šī brīža globālajā finansu krīzē, Somija ir cietusi minimāli, jo ir mainījusi savu ekonomisko stratēģiju attiecībā pret Krieviju.
Ārpus ekonomikas, es kā premjerministrs cīnītos par to, lai stabilizētos demokrātijas līmenis Latvijā. Jāatzīst, ka demokrātija Latvijā, lai gan ir jauna, ir diezgan augstā līmenī, tādēļ kā īpaši bīstams pavērsiens jāuztver šī brīža ekonomiskajā situācijā iedzīvotāju noskaņa, ka Latvijai būtu jākļūst par prezidentālu republiku. Manuprāt, prezidentāla republika samazina valsts demokrātiju - prezidentālas republikas ir tās valstis, kuras sistēmu ir ieviesušas, jo nav spējušas sadzīvot ar vispārējo demokrātiju kā Lietuva un Francija. Tas, ka lielākā daļa varas ir vienas personas rokās, pēc pamata, ir demokrātiju mazinošs faktors. Ja mēs mainītu sistēmu, mēs arī starptautiski neparādītu, ka mūsu sabiedrība ir Francijas līmenī, bet gan Ukrainas vai Krievijas līmenī.
Es kā premjers arī nerādītu piemēru piedaloties tā sauktajās „baznīcas pusdienās”. Manuprāt, baznīcai ir jābūt pilnībā atdalītai no sekulārās varas. Šāda prakse, kad prezidents un citas augstākās amatpersonas tiekas ar reliģiskās varas pārstāvjiem, kas nepauž visas valsts iedzīvotāju uzskatus, ir nedemokrātiska. Pēdējā laikā valstī izplatītākās konfesijas Latvijas luterāņu baznīcas, kas citur pasaulē ir liberālāka nekā katoļu baznīca, pārveidošanās par katoļu baznīcu, tikai veicina Latvijas sabiedrības demokrātijas līmeņa sarukumu.
Tādēļ, ja es būtu premjers, es vienlīdz lielu nozīmi pievērstu kā ekonomisko un izglītības sistēmu problēmu risināšanā, tā sociālā un demokrātiskā stāvokļa stiprināšanā, lai nodrošinātu valsts attīstības iespējas plānoti un ilgtermiņā.

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W1901 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W1901 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.