"ES-MINISTRU PREZIDENTS".

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

25.01.2010.

Ikviens ir iedomājies, ko darītu, ja būtu augsta amatpersona,- ko mainītu, bet ko atstātu nemainīgu. Ja es būtu ministru prezidents, tad es:1)radītu vienotu un saskaņotu darbu starp darbiniekiem, 2)bieži veidotu konsultatīvās padomes un darba grupas, 3)uzraudzītu, lai visi ministru kabineta biedri apmeklē sēdes vienmēr, 4)rūpētos par to, lai manā uzraudzībā esošās iestādes veic savu darbu godam.
Saskaņots un vienots darbs, manuprāt, ir pirmā pazīme uz veiksmīgu un saliedētu sadarbību. Tas ir arī ļoti nepieciešams, lai nerastos domstarpības, ka kāds, piemēram, nav kaut ko izdarījis, jo uzskata, ka tas nav viņa kompetencē. Ikviens piekritīs, ka labprātāk strādātu starp cilvēkiem, ar kuriem var par visu vienoties, nevis starp tādiem cilvēkiem, kuri domā, kā lai paši izdara pēc iespējas mazāk un visu pārējo smaguma nastu noveļ uz citu pleciem.
Konsultatīvās padomes un darba grupas mūsdienās ir ļoti nepieciešamas, jo cilvēkiem nereti rodas nepareizs priekšstats par kādu jautājumu. Svarīgākās tēmas šajās padomēs būtu tēmas par drošību gan uz ielām, gan darbavietās, kā arī par bērnu nākotni un un izglītību. Ja mēs kaut ko darām bērnu nākotnes labad, tad tajā pat laikā mēs rūpējamies arī par mūsu vecumdienām. Jo, ja mēs dodam bērniem iespēju uz komfortablu dzīvi, kurā ir pieejama laba izglītība, viņi neapšaubāmi cīnīsies par savu valsti, lai pierādītu mums, ka visas pūles bija tā vērtas.
Mūsdienās nav grūti uzzināt, ka kāds kārtējo reizi nav apmeklējis kādu sēdi. Iemesli ir ļoti dažādi, piemēram, var ņemt par argumentu to, ka šāda veida sēde jau ir apmeklēta un to vēlreiz darīt nav vajadzības, vai ka steidzami jāved suns pie veterinārārsta. Lūk, šādu bezatbildību es nepieļautu. Es uzskatu, ka privātā dzīve ir arī darbs, bet darbs tas ir tikai un vienīgi pienākums, kas jāveic ar apziņu, ka darba laikā jāaizmirst savas mūžīgās personīgās problēmas.
Katrai iestādei ir jāstrādā un mans pienākums, kā mnistru prezidentam, būtu jānodrošina šīs iestādes ar visu nepieciešamo, lai tās var kvalitatīvi pildīt savus darba pienākumus. Ļoti daudzi uzskata, ka viņi drīkst izmantot savu darba stāvokli, bet, ja es būtu ministru prezidents, es rūpētos par to, lai, neatkarīgi no ieņemamā amata vai vietas, cilvēks par saviem nodarījumiem tiktu saukts pie atbildības.
Laikam tas tā vienkārši ir, ka visiem sākumā liekas, ka viss ir viegli un vienkārši, ka vara un amats nemaitā cilvēku raksturus. Bet ir vērts aizdomāties, ka viss, ko mēs darām ir redzams. Nevar noslēpt nevēlēšanos strādāt, savu attieksmi pret darbu un pats svarīgākais, ka nevar noslēpt rezultātu, kurš nemainīsise tik ilgi, kamēr nemainīsies mūsu uzskati, attieksme un domāšana.

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W1847 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W1847 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.