ES MINISTRU PREZIDENTS

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

25.01.2010.

Es ministru prezidents
Ja es gribētu, lai mani ieceļ par ministru prezidentu, es sāktu savu kampaņu ar aktīvu propagandu, lai gan tam būtu jābūt kam ļoti īpašam, jo Latvijas tauta jau ir tik daudz muļķota, ka tā vairs netic nevienam varas vīra vārdam, bet labprātāk to pakārtu visaugstākā koka zarā. Mans galvenais sauklis būtu: „Nost visu veco un sapuvušo, ir laiks stādīt ko jaunu!”. Es domāju, ka man būtu lielāka piekrišana nekā citiem kandidātiem, jo es nekad neesmu darbojies nevienā amatā, kas saistīts ar politiku
. Savu ministru komandu es veidotu tikai no politiski spējīgiem un godprāt cilvēkiem ar augstu izglītības līmeni. Lai gan tādu netrūkst arī tagad, viņiem vienkārši fiziski nav laika analīzei, pārdomātu plānu izstrādei un dažādu notikumu attīstības variantu modelēšanai. Vienkārši sakot, viņi bakstās un ne visai produktīvi. Es runātu ar dažādiem Latvijas sabiedrības slāņiem, kaut gan sabiedrībai jābūt vienotai, tā tas reāli nav un katrai auditorijai būtu jāpiedāvā dažādas lietas, jo parastie solījumi vairs nevienu neaizkustina.
Lai stabilizētu valsts ienākumus, ļoti radikāli jāsamazina valsts birokrātiskais aparāts, varētu pat teikt, ka jāizskauž vispār. Jāatsakās no pārmērīgās nodokļu aplikšanas politikas un jācenšas ieviest progresīvais nodoklis, lai tie, kam vairāk naudas arī maksā vairāk nodokļos. Latvijā ir jāveicina ekonomika ar inovācijām kādā progresīvā jomā, pēc kā sekotu pieprasījums un tehnisko līdzekļu ražošana. Līdz ar to samazinātos bezdarbs un rastos valsts budžeta pieaugums. Tas tad arī samazinātu krīzi valstī.
Budžeta deficītu varētu palēnām izskaust nerīkojot dažādus kultūras pasākumus kā, piemēram, „Staro Rīga”, kurā tika izlietoti lieli valsts līdzekļi, kā arī pārmērīga pilsētu rotāšana un izgaismošana, kas tik un tā nevar pacelt jau tā sagrauto iedzīvotāju morāles līmeni. Šādām lietām, ja tās tomēr notiek, ir ļoti jāseko līdz, lai kāds nelietis atvēlētā budžeta prāvu tiesu neiebāž savā kabatā.
Galvenais, ko nevajadzētu pieļaut, ir pievienotās vērtības nodokļa celšana un lata devalvācija, lai nemazinātu iedzīvotāju pirktspēju un negremdētu ekonomiku. Ministriem un citiem valsts sektorā strādājošajiem jāveicina darba produktivitāte, ierobežojot un pārdomājot to piedalīšanos dažādās intervijās un pasākumos, kā šeit tā arī ārzemēs, jo tie spēj sludināt tikai vienu un to pašu, turklāt bez rezultāta. Jāatbalsta uzņēmēji un jāveicina ražošana, lai būtiski palielinātu eksportu un Latvija iegūtu nozīmi starp citām Eiropas valstīm. Lielāka valsts budžeta daļa jānovirza uz veselības aprūpi un iekšlietām. Nepieciešami bargāki sodi pret krimināli sodāmajām personām, piemēram, autovadītājiem, kuri pārkāpj noteikumus, jāpiespriež daudzkārt lielāks naudas sods, tas būtu atbalstāmi, jo papildinātu valsts kasi un samazinātu pārkāpēju skaitu.
Es kā ministru prezidents sekotu līdz katrai savu ministru darbībai un par mazākajiem pārkāpumiem, kuri varētu būt saistīti ar korupciju, pieprasītu ministram demisionēt un liktu vietā jaunu, tādā veidā izveidojot disciplinētu un godīgu komandu, ar kuru būtu viegli strādāt. Jāsāk samierināties ar budžeta deficītu un atdot parādus „Starptautiskajam Valūtas fondam”. Ar visām šīm darbībām cilvēku lojalitāte pret valdību celtos un krīzes depresīvais stāvoklis mazinātos tāpat kā pati krīze.
Esmu stingrs, prasīgs, bet godīgs ministru prezidents. Cilvēki gaida brīnumus, gaida, ka nāks kāds supervadonis un sakārtos dzīvi Latvijā. Bet tas panākams tikai ar pacietīgu, gudru un tālredzīgu rīcību.

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W1849 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W1849 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.