21. gadsimta cilvēkam ir „briesmīgi” paveicies – viņš var saņemt visu dzīvei nepieciešamo bez īpašām pūlēm. Vairs nav jācīnās ar dabu, lai iegūtu niecīgu maltīti. Mūsdienu sabiedrība piedāvā apmaksāt katram viņa vajadzības, ja tas padara kādu darbiņu. Tikai ir jāievēro vispārējās normas. Bet mūsu dzīvē nekas nav par velti! Cik tad maksā šis komforts?
No bērnības mēs esam pakļauti sabiedrības vērtējumam. Bērnudārzs, skola, darbs, ģimenes veidošana – tie ir galvenie posmi, ko no mums gaida sabiedrība. „Labākā” gadījumā mēs sasniedzam gaidīto līmeni un saņemam nopelnīto atalgojumu. Bet tikko kāds entuziasts mēģinās panākt vairāk nekā no viņa tiek gaidīts, sabiedrība uzreiz „ķers viņu aiz kājām” un grūdīs uz leju tur, kur viņam ir „īstā” vieta. Tā matemātiķim nav lemts uzrakstīt simfoniju. Reti kurš uzdrošināsies pārkāpt robežu, ko sabiedrība uzstādījusi mūsu smadzenēs. Jo pat veiksmes gadījumā sabiedrības reakcija būs noraidoša. Viena cilvēka panākumi rada pārsteidzošu efektu uz citiem – pamostas skaudība, kas ir dziļi katrā cilvēkā. Un sabiedrība nepieņems to, kas neatbilst izstrādātajām normām.
Iemīlējušies skolēni ir spiesti slēpt savas jūtas no apkārtējiem, jo sabiedrībā valda uzskats, ka īsta mīlestība ir iespējama tikai pēc diploma saņemšanas. Šaha spēlētājs diez vai tiks uzaicināts uz rokeru tusiņu. Daži samierināsies ar izveidojušos situāciju, citi izmisumā meklē alternatīvās „sabiedrības”, kas pieņems viņus bez nosacījumiem. Tā jaunieši tiek iesaistīti šaubīgos grupējumos un nelegālās aktivitātēs, kas parasti beidzas diezgan bēdīgi. Tāda ir mūsu dzīves nežēlīgā patiesība.
Bet ir arī tādi, kas čakli seko sabiedrības norādījumiem, tiek pārstrādāti šajā „gaļas mašīnā” un tiek izmesti pēc „derīguma termiņa” beigām. Sabiedrības viedoklis pārvērš mūs par zombijiem un atņem identitāti. Tieši tāpēc mūki meklē apgaismību vienatnē, tālu no sabiedrības.
Apzinoties visus „par” un „pret”, paliek jautājums – vai sabiedrība dod pretī tikpat daudz, cik paņem?...
|
