Kas man rūp? Man rūp viss. Viss, kas ir man apkārt, kas ir saistīts ar maniem radiniekiem, draugiem un ar parastiem cilvēkiem, kurus es nepazīstu.
Es nezinu kāpēc, jo dažādi cilvēki teica man, ka tas nav normāli – rūpēties vairāk par citu cilvēku problēmām nekā par savām. Es tā nedomāju. Man liekas, ka manas ikdienišķās problēmas ir nekas salīdzinājumā ar pasaules problēmām. Tāpēc ka, ja katrs cilvēks domās tikai par sevi, tad no tā nekas neiznāks. Visi kļūst par egoistiem, visi grib tikai to, kas viņiem ir svarīgāk. Tādas rīcības sekas ir šausmīgas – kari, terakti, dažādi uzbrukumi un pēc neilga laika visa zeme būs postījumā, cilvēki paši sevi pazudinās. Precīzāk, cilvēku alkatība un egoisms visus pazudinās. Man rūp, kas būs ar cilvēkiem, kāda būs mūsu pasaule nākotnē. Vai tā būs laba vai bīstama, prātīga vai ne, tas ir svarīgi, jo maniem bērniem būs jādzīvo šajā pasaulē un es domāju, ka tas ir svarīgi visiem normāliem, domājošiem cilvēkiem pasaulē. Ja tā nebūs, kā es jau rakstīju, mūs gaida slikta beigas.
Man rūp cilvēki, kas ir man blakus, jo visi viņi man nav vienaldzīgi. Ja kādam gadās nelaime, es tūlīt palīdzēšu un rūpēšos par to, vairāk nekā šis cilvēciņš. Dažkārt tas pat ir smieklīgi. Skrienu kā uz ugunsgrēku niecīgas problēmiņas dēļ. Man rūp arī globālas problēmas – siltumefekts, dzīvnieku izmiršana, izglītība un mūsdienu cilvēku degradācija, man tas viss ir ļoti svarīgi.
Es nezinu, varbūt es vienkārši esmu ļoti emocionāla un pārāk labsirdīga, apkārtējie cilvēki saka, ka tā nav normāli – rūpēties par visu to, ja es esmu tikai 16 gadus veca. Bet tas man rūp un es neko nevaru ar to padarīt un mēģināšu izdarīt visu, lai cilvēkiem man apkārt kļūtu vieglāk dzīvot.
|
