Man rūp Latvojas bezpajumtnieki. Es nevaru saprast,kā cilvēki nonāk tik tālu,ka dzīvo uz ielas.Katrs cilvēks piedzimst ģimenē,un katrs sāk iet skolā,lai iegūtu labas zināšanas un atrastu sev labu darbu.Vai tad tik grūti ir atrast darbu?Vienalga kādu,bet tomēr var sameklēt darbu kau tvai tādu,kur maz maksā,bet tomēr kaut cik paēdis un apģērbies būs cilvēks.
Latvijā varētu dūt vairāk tādu vietu kur dzīvo cilvēki bez mājām,kur viņi būtu paēduši un staigātu tīrās drēbēs,nevis gulētu kaut kādā pamestā vietā.Skatoties televīzijā,kur rāda,ka cilvēki ir nosaluši uz ielas vai rakājas par atkritumiem,man šo cilvēku paliek žēl.Vai tad viņiem nav kāds radinieks,kurš varētu paņemt dzīvot pie sevis.Es zinu,ka Latvijā ir tādas vietas kur dzīvo cilvēk,kuri kāda iemesla dēļ ir nonākuši uz ielas un dzīvo sociālajos centros kamēr atrod patstāvīgu dzīves vietu un darba vietu.Latvijā šādu vietu varētu būt vairāk,lai pēc iespējas mazāk cilvēku klaiņotu un dzīvotu uz ielām.Es nevaru iedomāties, kādi apstākļi ir vajadzīgi,lai nonāktu tādā situācijā,ka ir jādzīvo uz ielas vai kādās pamestās mājās ar izsistiem logiem un vēl ļaunāk.
Pamesti bērni parasti nonāk bērnunamos,bet,kad viņiem paliek 18 gadu,ir jāatstāj bērnunams un ir jāmeklē sev darba un dzīves vieta,bet es domāju,ka reti kāds no tiem paliek bez mājām un nākas ubagot,lai varētu izdzīvot.Es priecājos,ka man nav tāda situācija kā citiem,bet tai pašā laikā man ir žēl to cilvēciņu,kam nākas to piedzīvot.
Latvijā varētu organizēt kādus labdarības pasākumus.Cilvēki, kuri savas vecās mantas met ārā,varētu atdot iestādēm,un šīs iestādes atkal mantas tālāk nodotu cilvēkiem,kuriem tās ir vajadzīgas vai tiem,kas dzīvo kādās pamestās mājās.Veikalos iebojātās preces varētu atdot nabaga bezpajumtniekiem.Ja Latvijā būtu tādas vietas,kur dzīvo šie bezpajumtnieki,tad,manuprāt, Latvijas ielās nedzīvotu tik daudz cilvēku bez mājām.
|
