Savādi, cik ļoti mēs ikdienā uztraucamies par sīkām, nenozīmīgām lietām, nemaz neievērojot visu to, kas tiešām būtu uztraukumu vērts. Kas ir tas, kas mums patiešām rūp ? Vieni teiks – nauda un slava, citi – mīlestība un ģimene, bet patiesībā katrs pats sev veido šo vērtību skalu. Viennozīmīgi varu teikt, ka man pats svarīgākais ir ģimene, mīlestība un draugi. Viss cits jau pašsaprotami pakārtots šīm lietām.
Ģimene liek justies pasargātam un mīlētam. Ģimene it kā pašsaprotami nodrošina drošības sajūtu, ka vienmēr ir, kur atgriezties, un tev tiks dota palīdzība, kad vien tas būs nepieciešams. Nespēju iedomāties savu dzīvi savas ģimenes, jo tieši viņi ir tie, kuri man iemācījuši redzēt pasauli krāsainu. Ģimene ir tas, kas ir ar mums visciešāk saistīts jau no pirmā elpas vilciena. Un ir tikai pašsaprotami, ka mums rūp savas ģimenes laime. Mīlestība dzīvo arī ģimenē, katra sirdī, bet patiesībā tā iemieso it visu. Mīlestība taču ir visa sākums, iespēja un pārliecība, ka mums viss izdosies. Mīlestība spēj likt justies kā septītajās debesīs, bet reizēm kā saplosītam un bezspēcīgam. Lai vai kā, bet mīlestība padara mūs laimīgus. Reizēm šķiet, ka mēs apzināti mīlam tos, kuri nemīl mūs, bet sāpinām tos, kuri mūs mīl. Skarbi, bet patiesība. Nav nekā stiprāka par mīlestību, kad reizēm šķiet, ka tai pienāk beigas, patiesībā tā mūžīgi dzīvos mūsos, mūsu atmiņās par cilvēkiem, ar kuriem tā piedzīvota. Tāpat kā draugi – neatņemama dzīves sastāvdaļa, ko iespējams pazaudēt, bet atmiņās draudzība dzīvo mūžīgi. Mani draugi man ir kā otra ģimene, kas ir līdzās gan priekos, gan bēdās, un tieši tāpēc es viņus mīlu no visas sirds.
Ir kāds teiciens: „Visu, kas mums rūp un šķiet svarīgs, jāglabā sirdī kā dārgakmeņi.” Cenšos dzīvot ar šo moto un it visu sev svarīgo glabāju sirdī, jo nevēlos to pazaudēt. Lietas, kas ar mums saistītas un bez, kurām dzīve būtu neiedomājam, ir tās, kuras man rūp un vienmēr paliks svarīgākās manā dzīvē. |
