Būšu egoiste un teikšu, ka vislielākās rūpes man ir pašai par sevi. Man rūp mana izglītība, mana karjera, arī mana veselība. Es sev dzīvē vēlos visu to labāko, taču man šķiet, ka pašlaik ar mani viss ir kārtībā. Bet, vai tā būs arī turpmāk, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis, jo katra spēkos ir veidot sev tādu likteni, kādu tu esi iedomājies. Tomēr, ja man ir šāda priekšrocība izlemt, jo es taču esmu cilvēks, saprātīgā būtne, tad mūsu mazākajiem brāļiem dzīvniekiem tāda iespēja netiek dota.
Mani ļoti satrauc manu līdzcilvēku attieksme pret nabaga dzīvnieciņiem, par kuriem viņi ikdienā pat neiedomājas. Viņi ieiet veikalā un redz plauktos tikai desas un citus gaļas izstrādājumus, bet nemaz neiedomājas par to, ka šī gaļas rulete, kas ir plauktā, kādreiz bija dzīvnieks, kas elpoja, juta. Varbūt cūka, par kuras eksistenci tu nemaz nezināji un kura tagad ir pārvērsta desas luņķī, visu mūžu ir dzīvojusi tumšā metāla krātiņā, nemaz nezinādama, ko nozīmē sildīšanās saulē un gulšņāšana dubļos. Mūsdienu steidzīgajā un patērētāju pasaulē tā notiek.
Tāpat arī govis, kam nav pat vārda, tikai numuri, kurām neviens pat nepieiet klāt un nenoglauda pieri, ir tikai gaļas gabali kādai kārtējai MC Donald’s hamburgeru partijai, kuru notiesās steidzīgie pilsētas jaunieši, kuri pat neprot atšķirt govi no vērša. Diez vai kāds no viņiem iedomāsies, ka savos sapņos kāda no šīm brūnaļām redzējusi sevi zaļā pļavā, izbaudot rīta rasu, saullēktus, zaļo zāli.
Vienmēr, kad ieeju kārtējajā lielveikalā un redzu zivis milzīgajos akvārijos, man liekas, ka tās ar savām mēmajām lūpām uzrunā steidzīgos pircējus un lūdz palīdzību, bet, ja kāds no viņiem arī vērīgāk ieskatās, tad tikai tāpēc, lai izvēlētos lielāko un svaigāko zivi vakariņām.
Pēc šādiem pārdomu brīžiem atceros savas izjūtas, redzot bezpajumtniekus, un domāju, ka mūsu sabiedrībai vēl tāls ceļš ejams, lai mainītu attieksmi pret dzīvniekiem, ja jau mēs neievērojam pat šos līdzcilvēkus.
Kādam varbūt šīs manas pārdomas šķitīs muļķīgas, kāds varbūt teiks, ka žēlums pret kādu ir visnevajadzīgākā cilvēka rakstura iezīme, jo tā reālitātē neko nemaina, tomēr man liekas, ka varbūt ar šī darba starpniecību es kādu uzrunāšu un viņš, ejot lielveikalā pie desu stenda, pārdomās un vakariņām izvēlēsies svaigu pienu.
|
