Mani uztrauc un reizē arī ļoti baida strauji pieaugošā vardarbība un vienaldzība pret līdzcilvēkiem un apkārtējo vidi.
Vardarbība, karš, bērnu nolaupīšana, nogalināšana- tie pašreiz ir galvenie temati par ko var dzirdēt ziņās un izlasīt avīzēs! Manuprāt, tas ir šausmīgi, ka pat stāvot pie savas mājas sliekšņa mēs nevaram būt droši par savu dzīvību. Vecākiem ir jābaidās vai, no rīta uz skolu aizlaistais bērns vakarā pārnāks mājās vai nē. Un ir briesmīgi apzināties, ka Šādas lietas notiek Latvijā. Pasaulē, manuprāt, ir iestājies katastrofāls stāvoklis. Tik daudzās valstīs risinās karš un visādi nemieri, kas prasa lielus cilvēku upurus.
Pašreiz cilvēki vispār ir pārvērtušies par kaut kādiem nezvēriem, kas nespēj dzīvot mierā, viņi ir kā dzīvnieki, kas, sajutuši asiņu garšu vairs nespēj apstāties. Piemēram, tādās valstīs kā Irāka, Afganistāna, Kosova, Irāna u.c. Cilvēka dzīvība tiek vērtēta vēl zemāk kā klibam sunim. Dienas laikā tur tiek nogalināti ap 50 cilvēku un pats sliktākais ir tas, ka nevienu tas diži neuztrauc! Kas mēs tādi esam, lai spētu otram atņemt dzīvību! Protams, nevar jau teikt, ka agrāk tādas lietas nav notikušas, tāpat ir pārdzīvoti divi kari un vēl dažādas globālas katastrofas, bet vai tad mums ir jāatkārto vēsture, Ja, nenoliegšu, ka nevar visu vainu uzvelt pagātnes notikumiem, jo mūsdienās ir tik daudz lietu, kas izraisa tieksmi uz vardarbību. Faktiski jebkurā filma tagad ir atainota vardarbība, pat tajās, kuras ir domātas mazajiem skatītājiem. Cik daudz ir spēļu, kuras ir balstītas uz tiešu vardarbību pret cilvēku vai jebkuru citu dzīvo radību. Ir pat izdarīti noziegumi, iespaidojoties spēlēs redzētā un piedzīvotā. Vai tiešām bez tā visa nevar mūsdienās vairs iztikt?! Es ceru, ka tas mainīsies uz labu, un cilvēki beidzot sapratīs ko viņi nodara sev apkārt esošajiem- ar to nav domāti tikai tuvākie radinieki, bet arī visa sabiedrība. Protams, ir jau viegli tā runāt, bet cerams, ka kādreiz arī tās ,,augstāk stāvošās personas" ieklausīsies citos, kas redz apkārt notiekošo. Mans ieteikums ir tikai viens: ,,Padomājiet par sev apkārt esošajiem cilvēkiem un tad arī jums pašiem būs vieglāk!" Pašreiz ir izveidojusies situācija, ka vienaldzība un atsvešinātība ir otra mūsu sabiedrības lielākā nelaime. Nespēja vai nevēlēšanās ieklausīties vienam otrā - tā ir nelaime, kas izposta attiecības. Un nav jau runa tikai par divu mīlētāju attiecību sabrukumu. Vienaldzība pret bērniem, ko piesedzam ar aizņemtību, vienaldzība pret padotajiem, pret darbu un tā tālāk. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi. Un visbeidzot viena no bīstamākajām vienaldzībām - vienaldzība pret dabu, pret vidi, kurā mēs dzīvojam.
Šī vienaldzība ir visbīstamākā. Tā sekas darbojas ilgtermiņā. Mūsu rīcības dēļ tiek, izpostīta vide, kas nodrošina mūsu eksistenci. Šī vienaldzība var mums maksāt visdārgāk, jo daba nepiedod vienaldzību un paviršību jebkurā dzīves jomā. Es ļoti ceru, ka mēs atjēgsimies laikus, un vismaz centīsimies laboties. |
