Es esmu latvietis un dzīvoju Latvijā. Šī ir manu tēvu zeme un šeit es esmu jau kopš dzimšanas. Latvija ir tikai maza daļiņa no visas plašās pasaules. Katra cilvēka pienākums ir apzināties savu piederību savai dzimtenei.
Šobrīd visa latviešu tauta ir iegrimusi savu problēmu purvā un tikai retais priecājas par mežu zaļumu, to nepārrēķinot naudā, jūras zilumu, nedomājot par iespējamo naftas iegūšanu un ģeneratoriem, kurus uzstādīt tajā.. Tieši Latvijas daba dāvina mums pašas gaišākās jūtas, ļauj brīvi pilnām krūtīm ieelpot dārgo bērnības dārzu, skaistu lauku un zaļu mežu aromātus. Mūsdienās par nopietnu problēmu ir kļuvusi dabas piesārņošana. Kādu gaisu elpojam, kādu ūdeni dzeram, kādu pārtiku ēdam? Liela daļa uzņēmēji domā tikai par peļņu, piesārņojot dabu ar pesticīdiem un citām indēm. Pārtikas ražotāji domā tikai par modificētu pārtiku, konservantiem. Paskatīsimies-cik kaitīgo ”E” ir jebkuram produktam, kuru ēdam, tai skaitā maizei. Pameklēsim zinātniskā literatūrā, kādas slimības tas izsauc? Šausmas…Šobrīd nepieciešamība pēc sabiedrības iesaistīšanās vides aizsardzībā ir jāaktualizē ,ir nepieciešama iedzīvotāju aktīva līdzdalība, lai dabas piesārņošana mazinātos. Mums visiem ir tiesības elpot tīru gaisu un baudīt tīru dabu.
Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā radās problēma-bezdarbs. Uzsāktās ekonomiskās reformas ,lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu. Mūsu sarunās ienāca vārdi-latvieši Īrijā, Anglijā utt.No mūsu mazās Latvijas aizplūda cilvēki, kuriem ,lielam vairākumam, visdārgākais – ģimene, radi, draugi, skaistā daba un skaistās atmiņas palika Latvijā. Īrijas latvieši-kas un kādi tie ir? Teorētiski, ja visus Īrijas latviešus saliktu vienā pilsētā Latvijā, tad tā būtu piektā lielākā pilsēta valstī pēc iedzīvotāju skaita. Iespaidīgs un sāpīgs lielums. Nacionālās identitātes saglabāšanai Īrijas latvieši vēlas savas valsts atbalstu. Vai saņem? Mana Latvija, tā ir zeme, kurā es dzīvoju un ceru, ka mana Latvija nekad nebūs tukša, un cilvēki būs laimīgi.
Valoda ir viens no cilvēku sazināšanās līdzekļiem. Gandrīz katrā valstī ir sava valsts valoda. Jau kopš seniem laikiem ir bijusi galvenais sazināšanās veids, ja neskaita, ka akmens laikmetā alu cilvēki sazinājās ar skaņām un zīmēm. Daudzas senās valodas jau sen ir pazudušas. Latviešu valoda arvien vairāk tiek apdraudēta, mūsu mītnes zemēs, tāpēc, ka šī jau ir trešā paaudze, kas pēc kara dzimusi ārzemēs. Latvijā beidzamajos gados paplašinājusies krievu valodas lietošanas vide. Latviešiem arvien grūtāk ir iespējams konkurēt Latvijas darba tirgū, jo viens no priekšnoteikumiem ir prasība pēc krievu valodas zināšanām. Otra nopietna problēma ,saistībā ar valodu ,ir tā, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši dibina ģimenes ar citu tautību cilvēkiem. Tas ,protams, nav slikti, bet –vai latviešu valodu pratīs arī tur dzimušais bērns? Atbraucot ciemos uz Latviju , vecmāmiņa nevar ar mazbērnu sarunāties, jo katrs runā savā valodā. Skumji, bet fakts…
Tas, cik mums katram ir svarīga šī zeme, atkarīgs no tā, cik dziļi mēs katrs to turam savā sirdī un dvēselē, cik mēs gribam būt atbildīgi par to, kā mēs vēlamies redzēt to nākotnē. Es pats ļoti cienu tos, kuri sargā vidi un bioloģisko daudzveidību, un nicinu tos, kuri dara pretējo. Man ir cerība, ka latviešu tauta Latvijas valsts būs mūžam.. |
