Ak, Latvija, tāds skaistums, tevī tik daudz personību, tu esi maza, bet tomēr plaša, tik necila, bet tomēr skaista savā būtībā ... ! Kas es esmu Latvijā, Latvijai, un ko Latvija ir devusi man?
Tad, kad liktenis izmeta pēdējos kauliņus PSRS pusē, piedzimu es. Nu jau nodzīvoti kopā vairāki gadi. Pa šo laiku esmu spējis salīdzināt, kas un kā notiek Latvijā un kaimiņvalstīs. Nevienam nav noslēpums, ka bezdarba līmenis ir augstāks par pašu Gaiziņu un kreditoru maciņi kļūst ar katru mēnesi plānāki un plānāki, bet kas gan man par to? Strādāt es nestrādāju, un, paldies Dievam, mācos bez maksas labā skolā, pelnot arī savu maizīti – atzīmes savā dienasgrāmatā.
Beigu beigās, ne viss pie mums, tēvzemē nav tik briesmīgi, kāds var braukt ar tikko no rūpnīcas izlaistu BMW markas modeli, kāds var tik tikko atļauties 20 gadīgu Opel’īti. Viss ir līdzsvarā, gluži kā labais un ļaunais. Un, ja man kādreiz būtu izvēle kur dzīvot, es paliktu šeit pat, es negribētu bēgt no lauvām Āfrikā vai no lodēm ASV. Tāda ir mana nostāja. Diemžēl no manis šajā pasaulē maz kas atkarīgs, un ne jau man lemt, cik es pelnīšu, tāpēc, lai savas pēdējās dienas pavadītu siltiem kauliem, man tomēr jādodas citur. Bet... ja nu balsošana varētu ko pamainīt?
Racionāli novērtējot, apsverot un nu, beigu beigās, izsakot gala rezultātu, varu droši teikt, ka esmu tikai maza individualitātes un sava viedokļa pilīte lielā jūrā, ko mēs visi mīlam uzsaukt par Latviju! Tātad, ja mēs esam kopā, mēs esam maza, bet sīksta tauta, kas nu noteikti atsvērs visus itāliešus temperamentā un visus amerikāņus savas tautas mīlestībā.
Neskatoties uz visu, visām un visiem, varu teikt, ka tāda Latvija neizzudīs, vēl dzīvosim un gavilēsim, un svinēsim! Tā kā turies, māmiņ Latvij! Izdzīvosim un nepārdzīvosim pat!
|
