Algoritmu salīdzinājums:
Izpildot no mērķa virzītu pārmeklēšanu plašumā un no mērķa virzītu pārmeklēšanu dziļumā, var secināt, ka mērķi ātrāk atklāja ar pārmeklēšanu dziļumā. Pildot no mērķa virzītu pārmeklēšanu plašumā rodas situācija, ka tiek ģenerēti priekšteči un sākumā tiek izskatīti visi priekšteči un tad tikai apskatīti tālākie priekšteči, tāpēc paiet ilgs laiks kamēr tiek apskatīti visi priekšteči un tad tikai ģenerēti nākamie priekšteči ko apskatīt. Pārmeklēšanu plašumā noteikti būtu vērtīgāk izmantot, ja mērķis atrodas tuvākajos līmeņos, jo ar pārmeklēšanu dziļumā iespējams neizdotos tik ātri atrast, jo algoritms ieietu pa dziļu un paietu garām mērķim, jo tas neapskata visus priekštečus, bet gan uzreiz ģenerē nākamos priekštečus un turpina meklēt. Pārmeklēšanai dziļumā ir neparocīga, ja mērķis atrodas tuvu un ir pēdējais OPEN sarakstā, jo tādā gadījumā algoritms paiet garām un turpina ģenerēt nākamos priekštečus un meklēt un tikai tad, kad izskatīts viens zars tas pakāpeniski atgriežas atpakaļ, tad šādā situācijā ātrāk darbotos algoritms ar pameklēšanu plašumā.
Grafos, kur ir liels apjoms informācijas un kuros izmanto abus algoritmus ir jāuzstāda līmeņu ierobežojums, jo citādi, manuprāt algoritmi nedarbotos pietiekami efektīvi. Lielos informāciju apjomos var paiet ļoti ilgs laiks meklējot mērķi, jo pārmeklējot plašumā mērķis var atrasties ļoti dziļi un meklējot dziļumā mērķis var atrasties ļoti tuvu, bet algoritms paietu garām.
Noteikti varētu uzlabot pārmeklēšanu dziļumā ar OPEN saraksta pārskatīšanas uzlabošanu, ja OPEN sarakstā jau atrodas mērķis tad uzsāk meklēšanu no mērķa, tas ir no OPEN saraksta atpakaļ gaitā skatīties jau OPEN sarakstā esošās virsotnes un meklēt, kura ir priekštecis mērķa virsotnei un tādejādi atrisināt un atrast atrisinājuma ceļu.
…
