Būvmateriāli. Birstošu materiālu īpašību noteikšana

Secinājumi
Darba mērķis bija iepazīties ar birstošu materiālu īpašību testēšanas metodēm un veikt to kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Pirmajā laboratorijas darba daļā tika pētīts rupjo un smalko smilšu granulometriskais sastāvs, izmantojot sietus ar acu izmēriem 4;2;1;0.5;0.25;0.125. Tika aprēķināts smalkuma modulis: rupjām smiltīm FM = 2,57. Vadoties pēc ГОСТ 8736-93, šis lielums atbilstošs. Smalkām FM = 2,403887. Tas ГОСТ 8736-93 klasifikācijā atbilst vidēji rupjām smiltīm. Skatoties uz grafikiem Nr1 un Nr2, var secināt, ka bruģakmeņu ražošanai derīgas visu frakciju rupjās smiltis un smalko smilšu 3.frakcija, jo šīs frakcijas atrodas tuvu normatīvajām vērtībām. Pēc grafikiem Nr3 un Nr4 redzams, ka references murjavas izgatavošanai derīga tikai rupjo smilšu 5.frakcija. Otrajā laboratorijas darba daļā tika veikta rupjo un smalko smilšu bēruma blīvuma noteikšana. Pēc novērojumu un aprēķinu tabulas №2 redzams, ka rupjām smiltīm ir lielāks bēruma blīvums, nekā smalkajām. Tas ir izskaidrojams ar to, ka rupjiem smilšu graudam ir lielāka masa, nekā smalko smilšu graudam un rupjo smilšu graudi nespēj sablīvēties tik cieši, kā smalko smilšu graudi. Salīdzinot ar teorētiskiem datiem, var secināt, ka smalko smilšu bēruma blīvums tika noteikts precīzāk, nekā rupjo smilšu bēruma blīvums. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka starp smalko smilšu graudiem ir mazāk gaisa, nekā starp rupjo smilšu graudiem.
…