Degradētas teritorijas - Strūžānu kūdras fab... / ID: 468231

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:468231

Автор: Gudrinieks (8)

Оценка:

Опубликованно: 27.08.2018.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 19 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2016–2020 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	5
1.	Degradēto teritoriju jēdziens	7
1.1.	Degradēto teritoriju veidošanās cēloņi	8
1.2.	Degradēto teritoriju kategorijas	9
1.3.	Kritēriji degradēto objektu un teritoriju noteikšanai	11
2.	Degradēto teritoriju revitalizācija	14
3.	Degradētās teritorijas Strūžānu kūdras fabrikas pašreizējā stāvokļa raksturojums	16
4.	Strūžānu kūdras fabrikas teritorijas revitalizācijas iespēju izpēte	18
4.1.	Materiāli un metodes	18
4.1.1.	Paraugu ievākšanas metodika	18
4.1.2.	Augsnes paraugu analīzes metodes	20
4.1.3.	Gaisa kvalitātes analīzes metodes	22
4.2.	Pētījuma rezultāti un to izvērtējums	23
4.2.1.	Augsnes kvalitātes rezultātu izvērtējums kūdras fabrikas teritorijā	23
4.2.2.	Gaisa kvalitātes rezultātu izvērtējums	27
5.	Kūdras fabrikas teritorijas revitalizācijas iespējamie varianti pēc pētījuma rezultātiem	28
	Secinājumi	30
	Izmantoto avotu un literatūras saraksts	31
	Pielikums	33

Фрагмент работы

SECINĀJUMI
1. Degradēta teritorija ir pamesta vai neizmantojama zeme, kas izveidojusies nelabvēlīgo, sociālo un ekonomisko ietekmju rezultātā. Degradētas teritorijas atjaunošana nenozīmē pilnīgu teritorijas atgriešanu pirmatnējā stāvoklī, tā var būt pārveidota atbilstoši sabiedrības prasībām, bet noteikti ar augstu ekoloģisko kvalitāti.
2. Strukturējot kritērijus pēc nozīmīguma, tos sadala trīs grupās: pamatkritēriji, papildus kritēriji teritoriju plašākam raksturojumam, kritēriji degradēto teritoriju prioritizēšanai, nosakot svarīgākās revitalizējamās teritorijas.
3. Eiropas Savienības ietvaros dalībvalstu pieredze tiek apkopota, izstrādājot kopīgu stratēģiju degradēto teritoriju revitalizācijai. Pašlaik šis darbs notiek starptautiskā projekta “CABERNET” ietvaros.
4. Būtisku vizuālo piesārņojumu rada būves. Saimnieciskai darbībai izmanto mazāk par 50% teritorijas un saimnieciskā darbība notiek tai nepiemērotā vidē. Teritorijas attīstību nevajadzētu ietekmē inženierkomunikāciju trūkums, jo nav piekļūšanas problēmu. Teritorijas kompleksu attīstību paātrina īpašums vienā teritorijā ar labu piekļūšanu. Tā ir lielas teritorija (virs 3 ha). Augstāka prioritāte piešķirama lielām teritorijām ar viendabīgu īpašumu struktūru, tāpēc revitalizācija nav apgrūtināta un ir iespējama.
5. Strūžānu kūdras fabrikas teritorijā robežlielumu pārsniedz augsnes elektrovadītspēja ceturtajā augsnes paraugā. Ir konstatēts, ka šajā teritorijā iz maz kalcija un magnija jonu kopējā daudzuma augsnē un maz kalcija daudzuma augsnē. Teritorijā ir sārmaina augsne, hlorīda jonu daudzums nepārsniedz robežvērtību. Piesārņojuma līmenis, saskaņā ar likuma ”Par piesārņojumu” prasībām nepārsniedz pieļaujamās normas un teritorijas nepastāv ierobežojumi teritorijas izmantošanai.
…

Коментарий автора

Коментарий редакции

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −11,41 €