5. Zemes darbi
5.1 Ēkas nospraušanas darbi
Pirms sagatavošanas darbiem jāveic ēkas nospraušanas darbi. Pirms tas nav
izdarīts nevar sākt zemes darbus. Nosaka ēkas asu un galveno elementu vietas,
atzīmes nostiprina dabā. Gruntsgabala robežas nosprauž ģeodēziskais dienests, bet
būves nospraušanu veic būvētāji. Veicot ēkas nospraušanu, jāievēro šādi vispārīgie
noteikumi:
• projektā norādītie izmēri dabā jāizmēra pēc iespējas precīzāk,
• ēkas stūri jānosprauž ar teodolītu,
• dabā atzīmētās līnijas un leņķi regulāri jāpārbauda.
Kad esam pārliecinājušies par ēkas nospraušanas pareizību var sākt
nospraudnes ierīkošanu. Nospraudne jāierīko ēkas stūros un sienu galos. Parasti uz
nospraudnes vispirms fiksē ēkas galveno asu stāvokli un pēc tam - pārējo asu
stāvokli, kā arī ēkas pamatu un sienas kontūras. Vienāda augstuma atzīmes uz visiem
nospraudnes mietiņiem var iegūt ar niveliera un latas palīdzību.
5.2 Pamatu grunts sagatavošana būvniecībai
Pirms būvdarbu uzsākšanas norakt augsnes virskārtu ar kopējo biezumu līdz 300mm (saskaņā ar inženierģeoloģiskās izpētes rezultātiem). Pamatu pēdas paredzēts balstīt pamatiežu māla slānī. Pamatu izbūves dziļums 1650mm no ēkas projektētās grīdas virsmas (0.000 rel.atz), jeb līdz. 8.05(abs.atz).
Zem lentveida pamatiem obligāts ir pamatslānis - ne mazāk kā 10cm biezs rūpīgi noblietētu šķembu slānis, pārliets ar smalkgraudainu betonu B7,5. Būvdarbu laikā nav pieļaujama ūdens uzkrāšanās būvbedrē, kā arī grunts struktūras traucēšana (pārrakšana, izsalšana, uzirdināšana).
Būvbedres un tranšejas izstrādājot ar ekskavatoru, pēdējos 10-30 cm līdz projekta atzīmei izstrādāt ar rokām, lai saglabātu pamatnes grunts dabīgo struktūru. Būvbedres nogāzes, bez atbalstsienas, atļauts veidot ne stāvākas par 45 grādiem.
Būvdarbu laikā gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par 500 mm zem būvbedres apakšas. Ja nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē gruntsūdens (virsūdens) līmenis celtniecības laikā ir augstāks par maksimāli pieļaujamo, nodrošināt gruntsūdens pazemināšanu uz pamatu izbūves laiku vismaz 500 mm zem būvbedres apakšas.
Noraktie pamatnei nepiemērotie grunts slāņi aizstājami ar vidēji rupju smilti. Vidēji rupjo smilti atbērt būvbedrē pa 200 mm biezām kārtām, rūpīgi noblietējot. Nodrošināt izveidotā grunts balstspilvena aprēķina pretestību 2.0 kg/cm2 un elastības moduli En=25 MPa
5.3 Pamatu izveidošana
Dzīvojamai ēkai paredzēti dzelzbetona lentveida pamati (relatīvā apakšas atz. -1.650) ar augstumu 1550mm. Pamatiem paredzēts betons B15, F50, stiegrojums – AIII klases, Pamatus izbūvēt uz planētas, dabīgas struktūras pamatnes ar sagatavošanas kārtu (gruntī ieblietētu šķembu slānis, kas pārliets ar smalkgraudainu betonu B7.5).
Betonu piegādā no betona rūpnīcas ar betona transporta mašīnu. Betons uz būvlaukumu jāpasūta tikai tad, kad veidņi ir uzstādīti un armatūras
sieti ir samontēti. Betona stiprības klase ir noteikta celtniecības projekta
dokumentācijā.
Jālieto „Doka” tipveida veidņus. Veidņu vairogi jāpiedzen cieši cits pie cita,
lai betonēšanas laikā starp tiem nesūktos cementa piens. Vietas, kur nav iespējams
izmantot standarta tipveida veidņus, aizpilda ar OSB plātņu vairogiem.
Betonmasas sablīvēšanai izmantot vibratorus. Atveidņošanu veic tad, kad
betons ir sasniedzis 70% no projektētās stiprības.
…
