Lietuvā no 2013. līdz 2015.gadā vislielākais ēnu ekonomikas vidējais īpatsvars, sadalot pa reģioniem, bija Klaipēdas reģionā, 14,9%, savukārt viszemākais ēnu ekonomikas īpatsvars konstatēts Viļņas reģionā – 12,10%, kas ir pretēji Latvijai. 2010. gadā lielākais ēnu ekonomikas indekss bija Šauļos- 23,4%. (sk. 2.4. att.) Ēnu ekonomika Kauņā novērtēta vidēji ar 14,5% no oficiālā iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp Lietuvas reģioniem tas ir 4. augstākais rādītājs. Šauļos ēnu ekonomika vidēji novērtēta ar 13,6 %, starp reģioniem tas ir otrais zemākājs rādītājs. Kopējais vidējais ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā sastādīja 13,9 %, un tikai Viļņas un Šauļu apriņķos ēnu ekonomikas radītājs ir bijis zem 13,9%. Pārējos trīs apriņķos – Paņevežas, Klaipēdas un Kauņas, ēnu ekonomikas rādītāji ir bijuši ļoti līdzīgi, vidēji 14,7 %.
Arnis Sauka un Tālis Putniņš uzsver, ka Veru reģions Igaunijā izceļas ar 40,8 %, kas varētu būt saistīts ar reģiona atrašanās vietu, tomēr dažos Igaunijas reģionos pastāv neliels novēroto faktu skaits, līdz ar to veidojas salīdzinoši liela kļūdas starpība, tādēļ aplēses par Igauniju reģionu dalījumā būtu jāaplūko piesardzīgi. Pēc sniegtajiem datiem, 2013.-2015. gadā vidējais zemākais radītājs bija Sāremas reģionā 3,1 % no IKP, apsteidzot Pelavas reģionu par 6,4 %. (sk. 2.5 att) Kopējais vidējais ēnu ekonomikas lielums Igaunijā no 2013. gada līdz 2015.gadam sastādīja 17,5 %.
No 2013. līdz 2015.gadam lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis būvniecībā – 40%, seko mazumtirdzniecības joma ar 24,9%, bet trešajā vietā ir pakalpojumi ar 19,9%. Arī Lietuvā un Igaunijā augstākais ēnu uzņēmējdarbības līmenis ir būvniecības nozarē, tomēr, saskaņā ar sniegtajiem datiem, ēnu uzņēmējdarbības īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir uz pusi mazāks, salīdzinot ar Latviju…
