Atriebt
Kārlis Mors: „Atriebt, atriebt, atriebt par tevi, nežēlīgi apsmietais, noniecinātais tēvs!”
Vecais Mors: „O, cik patiesi dziļi es izjūtu, ko man reiz sacīja Amālija. Atriebības gars runāja ar viņas lūpām: „Veltīgi tu stiepsi savas stingstošās rokas pēc dēla, veltīgi tieksies satvert sava Kārļa silto plaukstu, nemūžam tev neredzēt viņu pie savām nāves cisām...”
Laupītājs Mors:”Ak, es muļķis, sapņoju pasauli labot ar ļaundarībām un likumus balstīt ar nelikumībām! Es to dēvēju par atriebību un tiesībām. Es dzīros, ak, Dieva taisnība, noasināt, nolīdzināt tava zobena robus un izlabot tavus pāri darījumus, bet – ak, godkārā bērnišķība!- te nu es stāvu uz drausmīga mūža robežas un, zobiem klabot un gaudojot, uzzinu, ka divi tādi cilvēki kā es spētu sagraut līdz pamatiem visu tikumiskās pasaules celtni. Apžēlojies, apžēlojies par zēnu, kurš bija iedomājies tev aizsteigties priekšā!- Tava ir atriebība. Tev nav vajadzīga cilvēka rokas palīdzība.”
…