Šobrīd dzīvojam patērētāju sabiedrība. Lai mūsu ekonomiskā sistēma strādātu ir jābūt regulāram un vēlams pieaugošam noietam. Arī uzņēmumi vēlas apgrozījuma un peļņas kāpumu, tāpēc veido reklāmas un tirdzniecības veicināšanas kampaņas un algo tirdzniecības veicināšanas speciālistus. Laikā, kad vajadzību un vēlmju ir krietni vairāk nekā naudas, aktuāla kļūst kreditēšana. No vienas puses kredīts var palīdzēt indivīdam celt savu dzīves līmeni vai dot iespēju realizēt savus sapņus. No otras puses, kredīta devēji ir uzņēmumi un kredīts ir prece. Protams, ka uzņēmums teiks, ka viņu mērķis ir palīdzēt realizēt klientu sapni, bet tā ir tikai puspatiesība, patiesībā viņi vēlas nopelnīt palīdzot klientiem realizēt viņu iedomāto sapni. Savukārt patēriņa preču un pakalpojumu piedāvājuma bagātība un mārketinga aktivitāšu spiediens stimulē patērētāju tērēt arvien vairāk. Tieši tādā pašā veidā darbojas gan banku, gan nebanku aizdevēji, veicinot patērētāju aizņemties arvien vairāk. Patreizējajā situācijā, kad Latvijā ir 64 “kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”[1] ir jāmāk orientēties plašajā piedāvājumā, lai iegūtu izdevīgu piedāvājumu. Lielie procentu maksājumi un vieglie nosacījumi kredīta iegūšanai var patērētāju nostādīt tādā situācijā, ka pastāvīgi ir jāpārkreditējas un liela daļa ienākumu tiek maksāta procentu maksājumos, tādejādi samazinot ikdienas rocību un iedzenot tādā kā kredītu atkarībā. Lai tā nenotiktu ir atbildīgi jāizturas pret kredītu ņemšanu, tāpēc vēlējos noskaidrot Latvijas iedzīvotāju kredītpratību.
Pētījuma temats: Patērētāju kredītu ņemšanas pratība
Pētījuma ierobežojumi: Veiktā pētījuma ģenerālkopa ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 – 50 gadi. Kopumā pētījuma izlasi veidoja 48 respondenti , no tiem 15 sievietes un 31 vīrietis.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot vai sabiedrība izturas atbildīgi pret kredītsaistībām.
Pētījuma hipotēze: Cilvēki ar augstāko izglītību ar lielāku atbildību izturas pret kredītsaistībām.
Uzdevumi:
1. Definēt pētījuma terminoloģiju
2. Veikt anketēšanu un izzināt patērētāju paradumus
3. Analizēt anketu rezultātus un izdarīt secinājumus
Metodes:
Kvalitatīvā metode -teorētisko avotu analīze
Kvantitatīvā metode – anketēšana
Statistiskā pētījumu metode
