Secinājumi:
Secinot kopumā to, kas tika paveikts visu līdzstrāvas metožu salīdzināšanas gaitā, es varu teikt, ka tika pierādīts tas, ka neatkarīgi no tā, kādu metodi tu izmanto, rezultāts ir viens un tas pats. Vienīgās nelielās atšķirības, kuras uzrādījās rezultāta pierakstā, bija, jo daudzi aprēķini tika noapaļoti, proti, dažiem no skaitļiem tika noapaļotas vērtības, jo tās sastāvēja no garām skaitļu virknēm aiz komata. Taču kopumā, ja salīdzina vērtību lielumus, kuri tika apkopoti tabulā, mēs varam secināt, ka aprēķini ir noritējuši veiksmīgi. Pēc visu aprēķinu salīdzināšanas es varu ieteikt, ka pirms metodes izvēles, ar kuras palīdzību jūs aprēķināsiet līdzstrāvas ķēdi, ir jānosaka no cik mezgliem un kontūriem sastāv šī shēma, pēc tam ir jāizvērtē tas, kura formula būtu vieglāka un ātrāk dotu precīzu rezultātu, piemēram, ja jums būtu dota līdzstrāvas ķēde, kura sastāv tikai no diviem mezgliem un 4 kontūriem, tad izdevīgāk būtu izvēlēties potenciālu metodi, jo šeit ir tikai divi mezglu punkti, kuriem jāsastāda tikai divi vienādojumi, taču, ja shēma sastāv no 4 kontūriem un tikpat mezgliem, tad labākā metodes izvēle būtu kontūrstrāvu metode, jo ar šīs metodes palidzību ir iespējams aprēķnāt strāvu daudz vieglāk kā ar Kirhofa likumu metodi, protams, šo metodi ieteicams izmantot, kad ir doti vairāk kā divi vai trīs mezglu punkti. Tātad no tā visa var secināt, ka visneizdevīgākā no šīm metodēm ir Kirhofa likumu metode, kuru es neieteiktu izmantot, jo, lai iegūtu nepieciešamo rezulltātu, ir nepieciešami samērā gari aprēķini.
…
