Mākslīgā apaugļošana – vēsture, metodes, nozīme

 Izmantojot pievienoto informāciju un meklējot papildinformāciju internetā, atbildēt uz dotajiem jautājumiem un izpildīt uzdevumus.
In vitro fertilizācija (IVF) jeb in vitro apaugļošana (“in vitro” – no latīņu valodas “iekšā traukā”) ir viena no mākslīgās apaugļošanas metodēm, kuru izmanto neauglības ārstēšanai. Par šīs metodes izveidi un īstenošanu praksē britu fiziologs sers Roberts Edvards (sir Robert Edwards) 2010. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā.
IVF procedūra tiek veikta tad, ja dabiskā apaugļošanās nav iespējama vai ir mazticama neauglības dēļ. Neauglība ir stāvoklis, kad, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas līdzekļiem, grūtniecība nav iestājusies 1 gada laikā.
Lai veiktu IVF procedūru, vispirms ir jāiegūst sievišķās dzimumšūnas jeb olšūnas (ovocīti jeb oocīti) un vīrišķās dzimumšūnas jeb spermatozoīdi. Lai uzlabotu procedūras efektivitāti un iegūtu pietiekamu skaitu olšūnu, viena no metodēm ir olnīcu hiperstimulācija. Sievietei tādā gadījumā aptuveni 10 dienas veic folikulus stimulējošā hormona (FSH) injekcijas kopā ar citiem medikamentiem, kuru rezultātā olnīcu folikulos jeb pūslīšos vienlaikus nobriest vairākas olšūnas.…