Secinājums:
Rezultātā dabūjām piestātnes diennakts pārstrādes spēja ir 1987,5 t/dienn, izrēķinot ar statistisko metodi, bet dzelzceļa spēja ņemot vērā uzdevuma izejdatus sastāda 2564,32 t/dienn ar statistisko metodi.
Rezultātus mēs dabūjam ar statistisku pieeju, jo tā ir daudz precīzāka tāpēc ka ņem vērā gadījuma faktorus. Savukart, determiniska pieeja ņem vērā tikai faktus, neņemot vērā to iestāšanas vārbūtību un kāda notikuma atkārtošanas frekvenci.
No rezultātiem ir redzams, ka dzelzceļa pārstrādes spēja ir par 576,82 tonnu diennaktī lielāka, neka piestātnes pārstrādes spēja.
Dotajā uzdevuma piestātne un dzelzceļš var labi mijiedarboties transporta mezglā, neizveidojot kravas krājumus noliktāvās, jo kā mēs redzam, dzelzceļa pārstrades spēja ir lielāka neka piestātnei.
No vienas puses krājumu neizveidošanās noliktāvās var uzskatīt ka priekšrocību, taču no otras puses tas rada transporta mezglu neefektīvu izmantošanu, jo eksistē piestātnes un dzelzceļa pārstrādes spēju nevienadība. Lai palielinātu transporta mezgla ekonomisku efetivitāti pastāv divi veidi:
Pirmais (un dārgākais) - palielināt piestātnes kravu pārstrādes spēju. To var izdarīt dažādos veidos: palielināt kravas ierīču skaitu vai to kravnesību, uzlabot pašas piestātnes konstrukciju (padziļinot piestātni, lai pieņemtu lielākus kuģus, vai pagarinot piestātni, ja tas tehniski un faktiski ir iespējams). Piestātnei pieņemot lielāku kuģi, tiek samazināts tauvošanas laiks. Tiešām –divi kuģi diennaktī prasa vairāk laika tauvošanas operācijām, neka viens kuģis ar divreiz lielāku krāvnesību.
Otrais variants: samazināt vagonu padevju skaitu, vai vagonu skaitu katrā padevē.
No formulas 2.12 tīri matematiski var dabūt optimālu vagonu vai vagonu padevju skaitu, lai iegūtu piestātnes pārstrādes spēju 1987,5 t/dienn.
Piemēram, samazinot padevju skaitu līdz 4 un formulas rezultātā ievietojot 1987,5, dabūsim vagonu skaitu 8, kas atbilst iekraušanas-izkraušanas ceļa raksturojumiem. Ir ieteicams tomēr samazināt vagonu padevju skaitu, nevis pašu vagonu skaitu padevē. Tas saistīts ar to, ka pie vairāka pedevju skaita palielinājas arī izmaksas vagonu piegādei, ka arī laiks vagonu apkalpošanai. Taču, tās ir tikai aptūvens aprēķins, jo statistiskie faktori arī mainīsies līdz ar vagonu skaitu izmaiņu.
…
