Teorētiskais pamatojums
Temperatūra ir termodinamisku sistēmu raksturojošs makroskopisks parametrs, kam ir jēga tikai tad, ja sistēma ir pietiekoši liela. Tad tā ar jēdzienu „temperatūra” parasti saprot vielas vai ķermeņa sasilšanas pakāpi, un par to var spriest pēc cilvēka sajūtām vai atbilstošu mērinstrumentu izmantošanas. Tādējādi var izšķirt dažādas sasilšanas pakāpes: silts, remdens, auksts. Bet pašu temperatūru raksturo daļiņu vai molekulu, vai atomu kustības ātrumu gāzēm vai svārstību intensitāte cietām vielām. Ir pieņemts uzskatīt, ka arī pie absolūtās nulles daļiņas nekustas ( no kvantu fizikas gan izriet, ka arī pie absolūtās nulles daļiņām piemīt tā saucamā nulles svārstības). SI sistēmā temperatūru mēra kelvinos, bet Latvijā un visā Eiropā to parasti mēra celsija grādos.
Siltumapmaiņa jeb siltuma izplešanās ir process, kurā viens ķermenis atdod enerģiju citam ķermenim. Šajā procesā uz divu ķermeņu robežvirsmām notiek mijiedarbība starp lēni kūstošām vēsākā ķermeņa molekulām. Tāpēc molekulu kinētiskā enerģija izlīdzinās, aukstā ķermeņa molekulu ātrums palielinās, bet siltā ķermeņa molekulu ātrums palielinās. Siltumapmaiņas procesā daļa siltā ķermeņa iekšējā enerģija pāriet uz auksto ķermeni. Bet šajos procesos nenotiek enerģijas pārveidošanās no viena veida otrā.
Lai ķermeni sasildītu- paaugstinātu tā temperatūru- ķermenim jāpievada zināms siltuma daudzums. Jo vairāk siltuma saņems ķermenis, jo augstāka būs ķermeņa temperatūra. To iekšējās enerģijas daudzumu, ko ķermenis iegūst vai zaudē siltumapmaiņas procesā, sauc par siltuma daudzumu.
Siltuma daudzums, kas nepieciešams ķermeņa sasildīšanai, ir atkarīgs no ķermeņa vielas, masas un no temperatūras izmaiņas. Piemēram, pilnas tējkannas uzvārīšanai vajag vairāk siltuma nekā tad, ja tā ir tikai līdz pusei pildīta ar ūdeni. Tādēļ ķermeņa masa ir viens no faktoriem, kas ietekmē temperatūras izmaiņu. Otrs faktors ir vielas spēja uzņemt siltumu, lai ķermeņus sasildītu ar vienādu temperatūru.
Secinājumi.
Es secināju, ka paveikt šo darbu nav sarežģīti, bet tas aizņem ļoti daudz laika un ir garš. Un atrast termometru mērījumu veikšanai bija ļoti grūti. Veicot šo darbu es labāk iepazinos ar ūdens temperatūras izmaiņām, tā sildīšanu un atdzesēšanu. Veicot kļūdas aprēķinu es secināju, ka manis veiktie mērījumi ir bijuši pareizi.
…
